Sandim Ozoliņam sazemēties netraucēja ne līdzās braucošais tramvajs un automašīnas, ne biezās jakās ģērbtie garāmgājēji, kas izbrīnā pat piestāja pavērot, ko leģendārais hokejists tur izpilda. Ieņēmis lotosa pozu, Sandis meditēja ar ciet aizvērtām acīm, beigās vēl nostājās uz galvas. To visu iemūžināja viņa mazais dēliņš.
«Jo neskaidrāks viss paliek, jo saprotamāk kļūst,»
tik filozofiski viņš komentēja savu neparasto vakara nodarbi Rīgas centrā.
Sportists jau trešo mēnesi nopietni aizrāvies ar meditāciju. Novembrī viņš paziņoja, ka apņēmies to darīt katru dienu. «Negribu radīt iespaidu, ka viss ir jauki, viegli un saulaini. Nav! Ir dienas, kad viss padodas viegli un ar prieku daru lietas, kas man liek justies labāk un ir dienas – kā aizvakar, kad tik vien varēju kā pasēdēt ar aizvērtām acīm trīs ar pusīti minūtes. Nebija ne fiziskā, ne garīgā spēkā, kaut ko vairāk izdarīt! Secinājums sev viens … būs labāk būs draņķīgāk, tas nenozīmē ka pat ar mazumiņu nevar sev nedaudz palīdzēt,» toreiz pieredzē dalījās Ozoliņš.