Samoilovs atklāj notikumu, kas pilnībā mainīja viņa likteni. Viņam šodien – 40!

Karalim Lauvam, kurš sporta šortus un pludmales smiltis pērn nomainīja pret uzvalku un nopietnu amatu. Tagad viņš ir Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs.

Taču savulaik viņa dzīve varēja iegrozīties pavisam citādāk. Viņu allaž mulsinājuši izteikumi, ka sportisti neesot gudri. Aleksandrs vienmēr bijis gan sportisks, gan gudrs. Tas viņam iedzimts! «Skolā labi mācījos. Mamma pabeidza mācības ar zelta medaļu, tēvs ar sarkano diplomu, ko tad es – pēkšņi būšu kaut kāds tāds «sportists»?» savulaik sarunā ar žurnālu Klubs smējās Aleksandrs.

Jaunībā viņš nesapņoja tikai par zelta medaļām sportā. Viņš domāja, ka būs ārsts! «Es jau no bērnības ļoti gribēju kļūt par ārstu.

Kad beidzu vidusskolu, gāju kursos Stradiņa universitātē.

Skola, tad treniņš un vēl pēc treniņa četras mācību stundas katru dienu – ķīmija, bioloģija, anatomija, latviešu valoda. Kārtīgi samācījos un iestājos budžeta grupā,» atklāj Samoilovs.

«Bet tad aizbraucu uz Eiropas čempionātu un sapratu – «Stradiņus» ir nereāli apvienot ar sportu. Tur jāmācās no rīta līdz vakaram. Tā arī mammai toreiz teicu: ja dabūšu zeltu Eiropas čempionātā, tad stāšos Banku augstskolā vai arī Latvijas Universitātē juristos, tur būs vieglāk.

Ja nedabūšu zeltu – viss, tad pametu profesionālo sporta karjeru un eju mācīties uz «Stradiņiem» par ārstu,»

atceras Aleksandrs. Bija 2004. gads, un toreiz Latvijas puiši uzvarēja.

Par ārstu Saša nekļuva, bet medicīna viņa dzīvē ienāca pa citām durvīm – Aleksandrs apprecēja skaisto meiteni Annu, kas, toreiz vēl būdama ārsta asistente, veica viņam zobu higiēnu.