Paziņas uz ielas vairs nepazīst
«Man ir cits matu tonis, un es frizūru veidoju mazliet citādāk nekā Samanta Tīna,» par līdzību ar Latvijā populāro mākslinieci PDz saka Sandija Vīgante. Beidzamajā laikā abas skaistules izskatās gluži kā dvīnes. Sandiju, tikai ne šādā izskatā, plašāka sabiedrība iepazina talantu šova OKartes skatuve otrajā sezonā.
Pirms astoņiem gadiem viņa kāpa uz skatuves kopā ar dziedātājiem Mārtiņu Ruski un Martu Ritovu. Sešus gadus Sandija ceļoja pa pasauli, uzstājoties Kiprā, Šveicē, Londonā un Marokā. Tagad viņa ir atgriezusies Latvijā un šajā rudenī kardināli mainījusi savu izskatu. Afrikāņu bizītes, kas bija viņas rota vairākus gadus, aizstājusi eleganta frizūra.
«Pēc tik ilgas bizīšu nēsāšanas mani mati diemžēl bija sabojāti, un friziere piedāvāja izvēlēties – pieaudzēt vai nogriezt. Vairs nav tas vecums, lai staigātu ar pieaudzētām panckām un mocītos ar mazgāšanu un žāvēšanu. Esmu tam gājusi cauri, tādēļ piekritu matus nogriezt un nokrāsot. Man nebija ne jausmas, kāds būs rezultāts. Biju gatava staigāt kaut vai ar zēngalviņu, galvenais – lai mati atkal būtu veselīgi, spīdīgi un kopti.
Taču, kurš neriskē, tas nedzer šampanieti. Un es šampanieti dzēru jau tās pašas dienas vakarā, jo biju laimīga par rezultātu.
Tagad ik uz soļa saņemu komplimentus. Jūtos fantastiski šajā tēlā, bet jau pavisam drīz plānoju jaunas pārmaiņas, jo šīs jau ir izbaudītas,» tā Sandija.
To, ka kļuvusi pārsteidzoši līdzīga Samantai Tīnai, viņa nepamana. «Vairāki cilvēki ir atzinuši, ka ar savu jauno stilu līdzinos Merilinai Monro, bet mans absolūtais stila guru ir Laima Vaikule – fantastiska un harismātiska sieviete,» saka Sandija un atzīst – paziņas gan uz ielas viņu vairs neatpazīst.
«Ir bijuši vairāki gadījumi, kad labi paziņas paiet garām kā svešiniecei. Īpaši, ja esmu uzlikusi saulesbrilles. Tas man šķiet smieklīgi. Ja pienāku klāt sasveicināties, parasti ir pārsteigums: «Tā esi tu?»,» smejas blondīne.
Uzstājas mājas ballītēs un filmējas seriālā
«Pēc OKartes skatuves man bija dilemma – palikt Latvijā, piedalīties mūziklos un parakstīt līgumu ar producentu vai braukt uz ārzemēm un ļauties jauniem piedzīvojumiem. Izvēlējos veidot karjeru ārzemēs, un tagad ir divējādas izjūtas. Ja es nebūtu aizbraukusi, vai tagad es arī būtu dziedātāja, kas kāpj uz Latvijas lielākajām skatuvēm?
Taču vienu zinu noteikti – es nebūtu tas cilvēks, kas esmu tagad. Sešus gadus uzstājos dažādu kultūru un rasu cilvēkiem. Esmu kāpusi uz skatuves kopā ar Dienvidamerikas labākajām dziedātājām. Joprojām, atceros, kā, stāvot Marokā uz lielās skatuves, pamanīju, ka uz koncertu atnācis futbola zvaigzne Krištianu Ronaldu. Viņš noskatījās mūsu šovu, un es sev apsolīju – nekad nenožēlošu, ka izvēlējos riskēt un braukt prom no Latvijas. Es ticu, ka sapņi piepildās. Ir tikai jāsagaida īstais brīdis,» uzsver Sandija un atzīstas – tagad viņa ir nogaidīšanas periodā.
«Ja dzīvi salīdzina ar braucienu mašīnā, tad katram māksliniekam pienāk brīdis, kad vairs nesaproti, kur brauc un kāpēc. Tad vienkārši ir jāapstājas, jāizkāpj kādā pieturā un jāieelpo svaigs gaiss. Tieši tā es šobrīd jūtos – uz brīdi apstājusies, lai ieelpotu svaigu gaisu. Kad būšu sasmēlusies spēkus un iedvesmu, kāpšu atkal mašīnā ar daudz lielāku jaudu un sapratni par to, kur un kāpēc braucu. Šobrīd mana kaislība ir skaistumkopšana un es nodarbojos ar skropstu pieaudzēšanu. Papildus mācos par permanentā grima meistari. Taču zinu, ka atgriezīšos arī mūzikā – darīšu to sevis dēļ, nevis lai kādam kaut ko pierādītu.»
Tagad Latvijā viņa uzstājas privātās ballītēs, raksta dziesmu tekstus un nupat ir ļāvusies kādam radošam izaicinājumam. «Tūlīt pie skatītājiem nonāks vairākas TV seriāla Viņas melo labāk sērijas, kurās es būšu redzama. Tā bija ļoti interesanta pieredze,» atzīst Sandija.
Samanta Tīna – katrai kopēšanai ir robeža
«Kas kopē, lai kopē! Man ir jāpriecājas, ja es kādu iedvesmoju,» taujāta, ko domā par sava stila kopēšanu, PDz saka dziedātāja Samanta Tīna. «Es nepaužu neko neveselīgu vai nesmuku. Ja esmu kādam paraugs, tas ir forši. Es gan ieteiktu katram meklēt savu unikālo stilu un nekopēt nevienu. Taču, ja kāds tā jūtas labi, – lai dara.
Daudzi man sociālos tīklos prasa, kur dabūju tādu kostīmu vai kleitu, kādu lūpu spīdumu lietoju, pie kā griežu matus un kāds ir to tonis, un kādas smaržas es lietoju. Taču, ja cilvēks no kāda iedvesmojas vai kopē, dara to neapzināti vai apzināti, visam ir sava robeža. Kas attiecas uz šo dāmu, es nesekoju viņas gaitām un neesmu lietas kursā, ko viņa dara, taču novēlu viņai veiksmi!»