Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kad nosvinējām desmito kopā būšanas jubileju, aizdomājos – ja jau esam tik ilgi kopā, tad nejaušība tā nav. Doma par precēšanos man bija vairākkārt, taču šķita – vai šāda formalitāte mūsu gadsimtā vēl vajadzīga?» sarunā ar PDz atceras tēlnieks Kārlis Īle, kurš par sievu apņēma savu ilggadējo draudzeni un komandas biedreni – tēlnieci Maiju Punculi.
«Lēmumu precēties pieņēmu šogad Aļaskā. Turp devāmies, lai piedalītos ledus skulptūru čempionātā Ice Alaska Fairbanksā. No dubļainās Latvijas atbraucām uz pasakainu ziemu, festivāls notika apsnigušā mežā. Bija – 30 grādu sals, bet tāds skaistums sen nebija redzēts! Sapratu, ka ir īstais brīdis un vieta bildinājumam,» stāsta tēlnieks.
Gredzena Kārlim līdzi nebija, tāpēc viņš šai lietai piegāja radoši.
Citi lasa
«Ja jau esam pasaulē labākie ledus tēlnieki, tad arī gredzenam jābūt no ledus,» nosprieda viņš un slepus izcirta gredzentiņu no ledus.
Tā kā ārā bija sals, tad tik lielu, lai der, uzvelkot uz cimda. Vakarā viņi ar Maiju sagatavoja gludu laukumu, kur darināt ledus skulptūru. Tad arī tēlnieks metās uz ceļa, lai bildinātu savu draudzeni. «Maija sākumā samulsa un, šķiet, nesaprata, kas notiek. Mūsu komandas biedri Ainārs Zingniks un Mintauts Buškevics bija liecinieki šim notikumam,» stāsta Īle.
Brauciens uz ASV ziemeļiem pārim bija īpašs. Bildinājumam sekoja uzvara Ice Alaska, kā arī 2. vieta 17. Edmontonas Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā Ice on Whyte. Savukārt Leikluisā 26. Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā Ice Magic Kārlim tika pirmā vieta ledus skulptūru turnīrā, kur mākslas darbu vajadzēja izveidot stundas laikā. «Maija bija dubultpriecīga – esam pasaules čempioni, un viņai tika gredzens,» atminas Kārlis.
Īles gribēja svinēt kāzas vasarā, bet pandēmijas ierobežojumu dēļ neko īsti nevarēja saplānot.
«Visu laiku atlikām, bet tad, saprotot, ka var nākt Covid-19 otrais vilnis, tomēr nolikām datumu.»
Augustā mākslinieki apprecējās. Kāzu dienā pāris devās uz viņiem īpašu pilsētu – Jelgavu, kur abi studējuši. Tur uzstādīti vairāki Īles mākslas darbi, un radošais tandēms šajā pilsētā vairākkārt piedalījies skulptūru festivālos. Tur sācies arī viņu mīlasstāsts.
«Pa īstam satikāmies, kad sākām strādāt festivālā. Jutām, ka saderam kopā. Šogad smilšu skulptūru festivālā divatā uztaisījām mūsu līdz šim lielāko smilšu skulptūru – Jelgavas ģerboni – 20 metrus lielu un sešus metrus augstu,» lepojas tēlnieks.
Pēcāk viņi devās uz Stopiņu kultūras namu, kur atvērta dzimtsarakstu nodaļa. Pie kultūras nama ir pāra veidotā strūklaka lodes formā Ulbrokas pērle, un viņi bija pirmie, kas tajā arī salaulājās.
Par svinību vietu mākslinieki izvēlējās Abgunstes muižu. «Nolēmām – precas vienreiz mūžā, tāpēc vajag pa skaisto, lai ir, ko atcerēties. Mūsu kāzās galvenie toņi bija smaragds un zelts, dzelteni ziedi un zili akcenti.
Turpinot Aļaskas stāstu, mūsu laulības zelta gredzeni bija iesaldēti ledus gredzenos, kas bija noglabāti ledus lādītē.
Kāzās dzērām Maijas iecienīto Mežezeru no ledus glāzēm,» stāsta tēlnieks. Arī mičošanas rituālā, kuru vadīja mūziķis Nils Īle ar sievu Maiju, īpašu gaisotni veidoja ledus un uguns ziedi.
Kārlis atzīst – vēl aizvien šķiet neierasti, ka nu Maiju var saukt par sievu. «Šobrīd mums ir mīlestības uzplaukums. Šķita – kopā esam jau tik daudz gadu, un ir iestājusies rutīna. Tagad saprotu – desmit gadi bija tikai foršs sākums,» tā Īle.
Tēlnieki cerēja medusmēnesī doties uz ASV, kur bija plānots piedalīties festivālā. Taču pandēmijas dēļ festivālu atcēla, tāpēc jaunlaulāto romantiku Īles baudīs tepat Latgalē vai Igaunijā.
