Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gustavs Zatlers vizinās pa Austriju, neizejot no mājas!
«Tā ir mūsu nākotne,» PDz saka Cēsu alus pārdošanas un mārketinga direktors, kas nupat ar riteni minies pa Austrijas ceļiem. Kā? Virtuāli!
«Pirmais Latvijas čempionāts virtuālajā riteņbraukšanā paveikts. Episki, ka var braukt kopā ar Latvijas labākajiem braucējiem,» atzīst Gustavs Zatlers, kurš 10. maijā, neizejot no mājām Latvijā, virtuāli veica 40 kilometru garu distanci pa Insbrukas ceļiem Austrijā.
No sacensību uzvarētāja Latvijas riteņbraucēja Krista Neilanda viņš atpalika 14 minūtes, un par paveikto Gustavs jūtas patiesi gandarīts.
«Dažas dienas iepriekš piedalījos virtuālajā braucienā no Cēsīm uz Valmieru, kur ierindojos 11. vietā,» lepni paziņo viņš. Sacensībām uz velotrenažiera Zatlers trenējies visu ziemu.
«Tā ir mūsu nākotne,» par virtuālo riteņbraukšanu saka Gustavs.
Viņš jau pirms pandēmijas iegādājās īpašu trenažieri. «Agrāk to izmantoju, lai nezaudētu fizisko formu ziemā, bet tagad, lai dotos braucienā, piemēram, pa kādu meža taku, neizejot no mājas,» skaidro viņš. «Tas ir vienkārši. Trenažiera statīvā iestiprini savu velosipēdu, ar kuru brauc ikdienā. Savieno to ar datoru, planšeti vai viedtālruni. Pieslēdzies kādai virtuālās pasaules platformai un brauc!»
Izmantojot šo trenažieri, varot baudīt gan pretestību, kāda ir, minoties stāvā kalnā, gan paātrinājumu, kāds jūtams, traucoties lejā. «Atšķirībā no braukšanas reālajā vidē nevar krist un sevi savainot. Turklāt šādai braukšanai nav robežu. Jebkurā diennakts laikā vari izvēlēties jebkuru pasaules valsti, kur pabraukāties,» tā Gustavs.
Katrīna Dimanta izvēdina galvu, iebraucot plūdos
.jpg)
«Gribēju apskatīt vietu, kur Rīgā notiek lielie koncerti, un atklāju sirreālu skatu – pilnībā applūdušu Lucavsalu,» PDz stāsta dziedātāja.
«Braukt ar riteni man ir paticis vienmēr, bet nekad to nebiju darījusi tik aktīvi kā tagad,» saka dziedātāja Katrīna Dimanta. Tā viņa pandēmijas laikā iepazīst arvien jaunas vietas Rīgā.
«Krīze mani piespieda nopirkt labu riteni, ar kuru esmu bijusi pie Bābelītes ezera, izbraukājusi Zundas kanāla abas puses, apskatījusi visas Ķīpsalas taciņas. Mani iemīļotie velomaršruti ir Zaķusala un Lucavsala, kā arī veloceliņš, kas ved gar Daugavu uz Ķengaragu. Nesen gribēju apskatīt vietu, kur Rīgā notiek visi lielie koncerti, un atklāju sirreālu skatu – pilnībā applūdušu Lucavsalu,» iespaidos dalās Katrīna.
Līdz šim garākais ceļojums bijis pie māsas, kas dzīvo Baldonē. «Sanāca 37 kilometri, kurus pievārēju divās stundās un 22 minūtēs,» lepojas dziedātāja.
Dodoties garākos izbraucienos, viņai vienmēr galvā ir ķivere un diennakts tumšajā laikā arī atstarojošo vesti.
«Riteņbraukšana ir ne tikai lieliska iespēja, kā apceļot sev līdzās vietas, ievērojot nepieciešamo distanci, bet arī labs sirds treniņš. Uz riteņiem redzu aizvien vairāk cilvēku. Domāju, ka daudzi izvēlas tos, lai vienkārši pārvietojoties ietaupītu naudu. Priecājos, ka riteņus no pagrabiem saules gaismā ir izcēluši arī daudzi mani draugi. Tas arī mani iedvesmo iet un braukt vēl aktīvāk,» paziņo Katrīna.
Mārīte Kola ar vīru seko brūnajām ceļazīmēm
Ar velosipēdiem uzņēmējs un viņa sieva iepazīst arvien jaunas kultūrvēsturiskas vietas Latvijā.
«Abi ar vīru esam aktīvi riteņbraucēji jau daudzus gadus, arī šo laiku izmantojam Latvijas apceļošanai,» stāsta uzņēmēja Jāņa Kola sieva Mārīte Kola. Velosipēdus abi ņēma līdzi gan pērn uz Pasaules čempionātu hokejā Slovākijā, gan jahtu braucienā uz Skotiju pirms vairākiem gadiem. «Skotijā mēroju arī līdz šim garāko ceļa posmu ar riteni – ap 60 kilometri,» atminas Mārīte.
«Ne es biju piekususi, ne man sāpēja muskuļi. Riteņbraukšana ir lielisks fiziskais treniņš, kas norūda,» priecājas viņa.
«Parasti ar vīru uzkabinām uz mašīnas riteņus un apbraukājam Latviju. Sekojam brūnajām norādēm kultūrvēsturisku un ainavisku teritoriju sākumā. Piemēram, Limbažu novadā atklājām skaistu vietu – Augstrozes baznīcu,» stāsta Mārīte. Pagājušajā nedēļā Koli apceļoja Gulbeni.
«Vīram patīk uz riteņa uzspiest gāzes pedāli. Viņš jau ir sen gabalā, bet es braucu lēnā garā un baudu apkārtni. Arī Instagram esmu reģistrējusies riteņbraukšanas dēļ, jo tur rodu iedvesmu jauniem maršrutiem un dalos ar tiem arī pati,» atklāj viņa. «Pietiek vazāties pa pasauli! Vienu vasaru var apceļot arī Latviju. Lai pārējā pasaule pagaida un pa šo laiku attīrās,» tā Mārīte.
Juris Kaukulis izbauda sportisku vasaru Siguldā
«Lai tiktu prom no drūmām domām, kāpju uz riteņa un apbraukāju Siguldu,» PDz saka grupas Dzelzs vilks solists.
«Lai gan nedaru to tik bieži kā mani bērni, ar riteni braukt man patīk,» atzīst Kaukulis.
«No ziemas guļas esmu izvilcis ārā riteni, kas domāts braukšanai pa šoseju. Man ir arī sporta ritenis, uz kura kāpju ar ķiveri galvā. Brauciens ar to vēl priekšā,» teic Juris, kas sevi sauc par prātīgu riteņbraucēju. «Sigulda ir vieta, kur par riteņbraucējiem ir padomāts. Gan tiem, kam patīk pārvietoties pa dažādas sarežģītības meža trasēm, gan tiem, kas ir mierīgu braucienu baudītāji. Pie pēdējiem piederu es,» nosmej viņš.
Normunds Pauniņš bauda romantiku ar mīļoto jūras malā
«Man patīk kopā ar mīļoto meiteni doties romantiskos braucienos no Rīgas centra līdz jūrai Vecāķos,» atklāj grupas Otra puse solists.
Grupas Otra puse solista Normunda Pauniņa paradumus pandēmija nav mainījusi, jo viņa ikdiena nav iedomājama bez riteņa jau vairāk nekā desmit gadu.
«Pirms gada atteicos no piedalīšanās sacensībās, un šobrīd izvēlos mierīgāku braukšanas stilu. Vairs necenšos par katru cenu būt pats ātrākais.
Tagad iemīt mēdzu tikai dažreiz – nobraucu, piemēram, 50 kilometrus divās stundās ar vidējo ātrumu 27 kilometri stundā.
Tam ļoti labs ir Siguldas ceļš, kur parasti braucu gar šosejas malu līdz Vangažiem, tad metu riņķī un minos atpakaļ uz Rīgu,» stāsta Normunds.
Tagad viņam iepatikušies lēnāki braucieni. Pateicoties draudzenei ventspilniecei Katrīnai Ignacei, Normunds šogad atklājis daudzus labus velomaršrutus Ventspilī.
«Tie vijas gan cauri pilsētai, gan aizved līdz pašai jūrai. Man patīk kopā ar mīļoto meiteni doties romantiskos braucienos arī no Rīgas centra līdz jūrai Vecāķos. Šis ceļš nav bīstams, jo tur nav intensīva satiksme. Tas ved cauri Mežaparkam, kur var apstāties pie ezera. Ja kopā gribas mērot garāku gabalu, tikpat romantisks ir brauciens līdz kultūras pilij Ziemeļblāzma, kur ir skaists parks,» iesaka Normunds.
