Viendien viņas meita Annemarija devās pastaigāties pa Āgenskalnu ar savu trīs gadus veco suņuku Pico. «Uz zemes mētājās desas gabaliņš, kuru Pico žigli paķēra zobos. Annemarija pamanīja, ka tas desas gabaliņš ir pārāk glīti nogriezts, un aši to izrāva sunim no zobiem.
Meita pārplēsa uz pusēm desas gabalu un atrada tur iekšā paslēptu adatu.
Ja Annemarija nebūtu paspējusi noreaģēt, tas beigtos bēdīgi,» notikušo atstāsta rakstniece. Dace zina teikt, ka nāvējošie našķi Rīgā atrodami arī Ziedoņdārzā un Lielajos kapos, kas ir iecienītas pastaigu vietas cilvēkiem ar suņiem, tāpēc iesaka suņu saimniekiem uzmanīties. «Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi apmācīt savu suni neēst no zemes, jo tas var maksāt viņam dzīvību,» norāda Dace.
«Ir dzirdēti nostāsti, ka privātmāju rajonos kaimiņi blakusmāju suņiem iebaro indi, jo viņus nokaitinājusi gaudošana un riešana. Savukārt parkos našķus ar adatām izmētā cilvēki, kurus nokaitinājuši saimnieki, kas nesavāc aiz saviem suņiem. Protams, ka pie šīm lietām suņu saimniekiem jāpiedomā. Bet šāda veida atriebšanās nav normāla. Man šķiet, ka cilvēkiem, kuri šādi vēlas ieriebt suņiem, ir zināmas novirzes,» saka rakstniece.
Citas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!