Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Ja tev būtu iespēja teleportēties laikā un gluži kā slavenajam ēdienu kritiķim multfilmā Ratatouille (Gardēdis) nokļūt savā bērnībā… Kurš bija tavs mīļākais ēdiens?
– Ak vai, tā noteikti ir mammas lazanja. Kad mana mamma gatavo, tas ir nopietni! Piemēram, ja viņa vāra tomātu mērci, Boloņas mērci vai kādu citu mērci, tas sāk notikt jau ap sešiem no rīta! Lēni, lēni tur viss burbuļo un ap divpadsmitiem ir gatavs. Īpaši labi atceros svētdienas – es pamostos vēlāk, visa māja smaržo, tāda mīlestības, omulības sajūta, kā nekur citur… Es pat teiktu, svinīga sajūta. Jā, tātad mamma, tomātu mērce un lazanja!
– Vai tev pašam bērnībā patika kaut ko pagatavot?
– Nevarētu teikt, ka es ļoti gatavoju, bet es palīdzēju! (Smejas.) Atceros tādu reizi, kad biju viens pats mājās un man šausmīgi gribējās ēst, nu tā, ka tiešām traki. Un es nolēmu kaut ko pagatavot – šķiet, tur bija ceptas olas ar mocarellu pa virsu, nekas īpašs, sanāca labi! Ak jā, atceros vēl vienu reizi – mēģināju vārīt pastu, bet pārvārīju, un tas bija, paši saprotiet, nu tā…
– Kādi produkti vai ēdieni tevi visvairāk pārsteidza Latvijā?
– Pārsteigums sākumā bija biezpiens un latviešu saldie! Itālijā, ja reiz ir deserts, tad tas ir pilnīgi un galīgi salds, bet te tā nav – saldais vienmēr nav pavisam salds. Man nemaz sākumā negaršoja jūsu nesaldie saldie, taču tagad man latviešu deserti iegaršojušies pat labāk nekā itāļu!
Vēl ir daži produkti, ar kuriem līdz galam neesmu sadraudzējies. Piemēram, dilles. Ne-sa-pro-tu, kas tas īsti ir un kur tās likt…
Bet latvieši liek klāt visur un priecājas. (Smiekli.) Atcerējos! Pozitīvs pārsteigums man bija pērļu grūbas – nekad iepriekš tās nebiju pagaršojis, ļoti labas!
– Un kas ir dīvainākais ēdiens, ko esi pagaršojis?
– Reiz manā raidījumā kāds viesis gatavoja auksto zupu ar pienu vai kefīru (rozā krāsā!), vēl tur bija reņģes … brrr! Tas bija kaut kas, piedodiet, briesmīgs. Sena latgaliešu recepte, ja pareizi atceros. O, pagaidi, tur bija vēl šmakovka komplektā! Mamma mia! Nesapratu, vai tas bija joks vai īstenība, bet aizmirst to nevar! (Smejas.)
– Maijā būs jau pieci gadi, kopš vadi savu ēšanas raidījumu. Kādi secinājumi par latviešu virtuvi kopumā?
– Daudzi saka, ka Latvijā ir nabadzīga virtuve, ka tādas latviešu virtuves nemaz nav… Bet es pa visu šo laiku, kopš darbojos raidījumā un braukāju arī apkārt pa Latviju, esmu atklājis, ka te ir tāda daudzveidība, ir tik daudz atšķirīgā – starp pilsētām, novadiem, mājām… Un Latvijas talantīgie pavāri: Dreibants, Zommers, Ladigs, Rūmītis un daudzi citi – fantastiski, tādas receptes un idejas! Latviešiem IR sava virtuve un vēl kāda!
– Vai vari nosaukt kādu spilgtu atšķirību starp itāļiem un latviešiem ēšanas ziņā?
– To ir daudz! Bet, labi, spilgtākā. Itāļiem ir tā – mēs sēžamies kopā pie galda, tā ir svēta lieta, mēs ēdam daudz, darām to ilgi, runājamies.
Sākumā man bija iespaids, ka latvieši pavisam tādi traki, mūždien skrejoši, ātri apēd maizīti, izēd šķīvi, kājās stāvot (mamma mia!), vai, vēl trakāk, ēd pa ceļam…
Prieks, ka beidzamajos gados arī latviešiem parādās tendence tomēr vismaz vakaros vai brīvdienās apsēsties ap to galdu un izbaudīt nesteidzīgas maltītes.
– Ko tev nozīmē ēdiens? Nu, tā filozofiski!
– Ēdiens ir tāda lieta, kas apvieno cilvēkus – nav nozīmes tautībai, reliģiskajiem uzskatiem, orientācijai, profesijai un vecumam! Pie viena galda visi ir cilvēki, kas izbauda ēdienu, sarunas un kopābūšanas prieku. Ēdiens tuvina cilvēkus – nupat, piemēram, biju Aizputē uz pasākumu. Tik sirsnīgi cilvēki! Visi jau zina par manām problēmām ar dillēm, zina, ka mīlu saldumus, dāvina garšīgas dāvaniņas, zaptītes, mājās gatavotas desas… Gribu vienkārši pateikt latviešiem, savējiem – paldies jums!
Roberto Meloni mīļākais…
- DZĒRIENS
Topā pašlaik ir ābolu sula ar čili piparu, no alkoholiskajiem dzērieniem – Aperol Spritz, dievinu!
- AUGLIS
Melone, jo esmu Meloni! Un visādas ogas.
- DĀRZENIS
Cukīni un baklažāns, bet mans jaunākais atklājums ir sarkanās bietes!
- GRĒCĪGAIS NAŠĶIS
Biezpiens ar putotu krēmu un blendētām mellenēm un zemenēm.
Roberto īpašā recepte
Melnā pasta ar jūras veltēm
Sēpijas tinte ir tā, kas pastai piešķir melno krāsu, un, kā zināms, sēpijas pasta ļoti labi sader ar zivīm un citiem jūras produktiem – var pievienot to, kas labāk garšo! Balto zivju fileju, garneles, gliemenes, jūras ķemmītes, kalmārus, astoņkājus…
Sastāvdaļas
(4 porcijām)
- melnās lingvīnes (ap 300 g)
- olīveļļa
- 200 g garneļu (kādas gribas – mazas, lielas, ar astēm vai bez)
- 200 g balto jūras zivju fileju (pollaks, jūras asaris utt.)
- 1 vidēji liels sīpols
- 3 ķiploka daiviņas
- 1 mazā kārbiņa konservētu mizotu tomātu savā sulā
- pusglāze sausā baltvīna
- sāls, melnie pipari
- cukurs skābuma neitralizēšanai
- no pusītes citrona norīvēta dzeltenā miziņa
- saujiņa marinētu kaperu
- krietns saišķītis svaigu pētersīļu
Vispirms olīveļļā ātri apcep garneles un kubiņos sagrieztu baltās zivs fileju. Noliek maliņā. Tad smalki sakapā un olīveļļā apcep sīpolu, pievieno arī sakapātas ķiploka daiviņas. Pēc brīža pievieno sakapātus konservētos tomātus, uzvāra, tad pielej baltvīnu, mazliet pavāra un pieregulē garšu ar sāli, cukuru un pipariem (var piešaut arī čili). Liek mērcē apceptās zivis un garneles, rīvēto citrona miziņu un kaperus, visu kopā kādu minūti pasautē. Izvāra pastu al dente, pasniedz ar tomātu mērci un pārkaisītiem pētersīļiem – starp citu, daļu no pētersīļiem, smalki sakapātus, var pasautēt jau tomātu mērcē.
