Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
15
-
0
-
0
-
3
-
0
-
1
-
0
-
– Meitenes, iedomājieties! Bērnībā es domāju, ka orgasms ir saīsinājums no vārda organisms!
– Ei, tas ir labs! Un kāpēc tu tā domāji?
– Neatceros, bet vienkārši nezināju, kas tas orgasms tāds ir. Kaut kur izlasīju un nodomāju, ka jābūt saistībai ar organismu. Ir jau arī saistība! Organisma orgasms…
– Bet es kādreiz domāju, ka jaunavība nozīmē, ka TUR viss ir pavisam ciet. Un tā domāju ilgi – arī tad, kad man jau dažus gadus bija mēnešreizes. Līdz viena draudzene man pavaicāja, vai es sajēdzot, no kurienes tad tās mēnešreizes tiek ārā?
– Nu, pilnīgs sviests. Bet, pag, par tiem orgasmiem. Kad un kā jums bija pirmais orgasms? Atceraties vispār?
– Nu… Es vēl pirms pāris gadiem nezināju, kas tas tāds ir.
(Mēma pauze, izbrīnītas acis.)
– Jā, zināju tikai teorētiski un reizēm, kad man patika sekss, saistīju to ar orgasmu. Bija gan brīži, kad aizdomājos – ne mani kaut kādi viļņi tur pārņem, ne konvulsijas, bet nu… patīkami bija.
Tad arī nodomāju, ka gan jau esmu vienkārši citāda.
– Bet kā tu uzzināji, kas ir īstais orgasms?
– Nu, jūs jau zināt – man bija romāns ar kolēģi… Tā parāva vaļā, ka uzreiz sapratu, kas īsti ir orgasms! Un nevis viens, bet trīs pēc kārtas. Bet tas arī viss. Tagad man atkal nav nekā.
– Oho, bet trīs pēc kārtas – tas jau ir kaut kas!
– Mīļās, man ir bijuši arī desmit…
(Neticīgas sejas.)
– Goda vārds! Bet pašai. Ar sevi, bez vīrieša.
– Kā to dabūt gatavu?!
– Ar ūdens strūklu, meitenes, vannā.
– Stāsti visu pēc kārtas. Kas īsti jādara? Kāpēc vannā? Man nav vannas. Dušā arī var?
– Var. Tad jānoskrūvē dušas uzgalis, jo vajag konkrētu to strūklu, tāda maiga rasiņa no dušas nederēs! Bet vannā tāpēc, ka tas ir ērtāk – var atgulties, atslābināties… Un jāskatās, kāds krāns – vislabāk, ja tas ir tāds izvirzīts no sienas, lai tu sevi – nu, savu apakšējo daļu – varētu iedabūt zem tā krāna. Sapratāt? Tādi īsie krāniņi, kas iebūvēti vannas sienā, nederēs.
– Īsie krāniņi nederēs, aiii, es nevaru!
(Smieklu šalts.)
– Labi, bet kāpēc ūdens strūkla no krāna ir labāka nekā no dušas?
– Tāpēc, ka no krāna ir tāda blīvāka un maigāka, vismaz manā pieredzē. Un galvenais – neaizskalot notekā tās blīvītes. Man vienreiz gadījās, pēc tam dušas galva laida garām ūdeni. Vīrs atskrūvē un brīnās – kur tad blīve? Es: ā, man jau likās, ka kaut kas mazs izkrita, bet uzreiz aizskalojās notekā… Viņš: kāpēc tu vispār skrūvēji nost to galu? Es (pārliecinoši): kaut kur laida garām ūdeni – domāju, paskatīšos… Ā, un vēl bija tāds gadījums – un tajā reizē vai tikai arī nebija tie desmit orgasmi –, ka aizrāvos un iztērēju visu silto ūdeni boilerā. Vīrs pēc manis grib iet dušā, bet tur – tikai aukstais ūdens!
– Bet klausies… Desmit orgasmi, tas ir – kā? Pēc kārtas? Ilgi, gari, ar pauzēm?
– Ar pauzēm, protams. Tas pirmais vienmēr ir visskaistākais, dziļākais un – kā lai pasaka – maigākais? Jo nākamie ir tādi īsāki un asāki, bet arī baigi labie.
– Tu gribi teikt, ka tev tur nav pārjutīgs viss jau pēc pirmā vai trešā? Man pēc viena orgasma ir tā, ka – tikai neskaries man tur vairs klāt! Un arī nemaz negribas vairs…
– Jā, man arī ir tāpat, kad esmu ar vīrieti. Bet laikam jau ūdens ir maigāks par jebkuru cilvēka ķermeņa daļu, tāpēc kairinājumu tā nevar just. Un attiecīgi var dabūt vairākus.
– Es, starp citu, par orgasmu uzzināju tikai ar masturbēšanas palīdzību. Tas nekas, ka man jau divus gadus bija čalis un sekss… Bet reiz es biju viena viņa mājās, atradu kaut kādus erotiskos žurnālus, un tur stāstiņi tādi siekalaini un drusku perversi. Pavilkos riktīgi un nolēmu pamēģināšu, kā tas ir – masturbēt.
– Un?
– Baigi labi bija! Kad tas orgasms tuvojās, pat bail sametās – tāds kratīklis pārņēma, ka kājas trīcēja. Un sirds nenormāli sitās, un karstums sejā iesitās – viss, kā aprakstīts vecajā Zālīša grāmatā! Man šķiet, ka es arī gārdzu no labsajūtas – paldies liktenim, ka neviens mani nepārsteidza tajā brīdī. Diezgan ilgi tas bija, kādu minūti, un pēc tam likās, ka man nav vēdera. Pareizāk sakot, ka vēders ir sadalījies šampanieša burbulīšos un uzšāvies kaut kur pie griestiem…
– Man biežāk ir tā, ka jūtu – nāk, nāk, bet… kaut kā aiziet garām.
– Jums ir gadījies orgasms bez tiešiem pieskārieniem?
– No domām vien? Kādreiz lasīju, ka kāds psihoterapeits vai psihoanalītiķis savām klientēm licis klausīties Bolero – tur esot pareizais kāpinājums, ritms un kulminācija, un dažas dāmas patiešām sasniegušas orgasmu – vienkārši klausoties mūziku. Jums ir kaut kas tāds gadījies?
– Man šķiet, ka ir bijis. Bet citādi – biju traki ieķērusies vienā puisī, bet viņš to nemaz nezināja. Taču man gandrīz vai strāva gāja cauri, kad viņš tikai garām nostaigāja… Un vienā vakarā es vienkārši izsapņoju, kā būtu, ja būtu, un tas uznāca – tik ātri un gaistoši, bet bauda bija tik izteikta!
– Toties es varu ejakulēt kā vīrietis!
(Ieinteresēts klusums, pārsteigtas sejas.)
– Es domāju, ka varbūt tas ir slavenais G punkts, kuru ar pirkstu var tā veiksmīgi pastimulēt. Šito var redzēt arī seksfilmās reizēm.
Tas ir baigi jocīgi. Bauda ir spēcīga, bet citāda, nekā no parastā orgasma.
Un tad vienā brīdī notiek ejakulācija – pirmajā reizē, kad to piedzīvoju, man likās, ka es piečurāju gultu. Bet nē, tas bija kaut kāds šķidrums no maksts dzīlēm.
– Nu kā, sievietēm jau tur izdalās tāds mitrums, tas nav nekāds brīnums!
– Ne jau gandrīz glāzes tilpumā…
(Šokētas sejas.)
– Jā, es arī pati brīnos! Izstāstīju ginekoloģei, viņa apstiprināja, ka tā varot būt, bet ne bieži. Bet vienu gan zinu – vīriešus šis pasākums baigi uzbudina!
– Bet ziniet, ko es savējam saku, kad īsti negribas? Saku, ka vēlos vienu ātro! Un viņš parasti priecīgs piekrīt. Un man pašai – jo gadi iet, jo vairāk patīk tie ātrie, tas ir tāds draivs, bez saspringšanas, forši. Kādreiz man nepatika, bet tagad no domas vien par ātro man jau viss tur sakārtojas un gatavojas.
– Priecājies! Man nekas tur tāpat vien negatavojas. Vajag ilgi, lēni, maigi, vēlams tumsā. Un tad tikai zinu, ka būs. Pareizāk sakot, ceru, jo viņš – tas orgasms – tomēr ir viltīgs. Nevar tā – hop, un ir!
– Nevar gan… Klausieties, man tiešām sagribējās seksu. Pietiek te sēdēt un teoriju runāt!
Vaicājam speciālistēm
1. Cik orgasmu pēc kārtas sievietei var būt? Vai masturbējot var sasniegt vairāk, nekā mīlējoties ar vīrieti?
Atbild ZANE KRASTIŅA, ginekoloģe:
«Stimulējot klitoru, orgasms rodas visātrāk un vieglāk – vai tas notiek ar pirkstu, mēli, ūdens strūklu vai citādi. Jā, piemēram, ūdenim piemīt konstants spiediens, kas varētu būt aprakstītās orgasmu virknes noslēpums, taču – ne jau ikvienai sievietei tas būs iespējams. Orgasmi pat vienai sievietei var būt ļoti dažādi – ilgāki un īsāki, spēcīgāki un tik tikko jūtami, garšīgāki un pliekanāki…
Par masturbēšanu – protams, tā nav nekas slikts, un ir pilnīgi iespējams, ka sievietei izdodas sasniegt aizvien vairāk un skaistākus orgasmus. Tomēr lielākoties sievietes arī masturbējot domā par vīrieti, kaut vai abstraktu, vai ne tā? Tas vedina domāt, ka sevis samīļošana tomēr neaizstāj seksu ar mīlamu un gribētu vīrieti, jo sievietei sekss ir kas vairāk nekā tikai orgasms.»
2. Vai tiešām var piedzīvot orgasmu bez pieskārieniem?
Atbild RITA LASMANE, seksa eksperte:
«Tas, ka sieviete var sevi ļoti uzbudināt pat bez pieskārieniem – jā, protams! Bet vai sasniegt un izbaudīt orgasmu… neiespējams tas nav! Piemēram, sieviete var diezgan labi attīstīt un uztrenēt maksts muskulatūru, lai tam palīdzētu notikt. Par meiteņu sarunās pieminēto skaņdarbu Bolero – varu iztēloties, ka, to klausoties, ir sasniedzams spēcīgs uzbudinājums. Cik man zināms, pret kaislīgo spāņu deju bolero savulaik vērsusies pat katoļu baznīca. Tāpat kā pret valsi, un abas šīs dejas izpilda ¾ taktsmērā, tur laikam tā seksīgā atslēga slēpjas!»
3. Kas ir sievietes ejakulācija? Kas tas ir par šķidrumu, un kur tas rodas? Un vai teorētiski visas sievietes ir uz ko tādu spējīgas?
Atbild ZANE KRASTIŅA, ginekoloģe:
«Uzbudinājuma rezultātā pastiprināti sāk strādāt visi dziedzeri – gan ārējos dzimumorgānos, gan maksts iekšpusē un dzemdes kaklā.
Bet lielākoties šie dziedzeri gluži vienkārši anatomiski nav tā veidoti, lai tur varētu rasties pusglāze šķidruma.
Tomēr ir zināms, ka šāds fenomens pastāv, un to dēvē par skvirtingu. Taču šajā jautājumā neesmu ļoti iedziļinājusies, tāpēc negribētos tiražēt mītus un kaut ko apgalvot – īpaši jau ņemot vērā, ka pētnieki par šo joprojām nopietni strīdas.»
Atbild RITA LASMANE, seksa eksperte:
«Ja kādai šķiet, ka viņa ir nepilnvērtīga sieviete, jo nav piedzīvojusi skvirtu – nē, nebūt! Visām tas nav iespējams, bet uztraukties par to ir tikpat bezjēdzīgi, kā apvainoties uz tām sievietēm, kurām ir garākas kājas vai lielākas acis… Par to, kas ir šis šķidrums un kur tas rodas – es tīri teorētiski šaubos, ka tas varētu būt urīns, jo pagrūti iedomāties, kā, esot uzbudinātai, iespējams urīnu dabūt no sevis laukā. Tāpēc sliecos domāt, ka šis šķidrums, kas sievietei izšļācas (ne visām!), ir saistīts ar G punkta zonu, kas atrodas pie ieejas makstī. Tie procesi, kas notiek dzemdību gaitā, notiek arī orgasma laikā – saraujas mazā iegurņa muskuļi, sāk pulsēt maksts muskulatūra, lai palīdzētu bērniņam izkļūt ārā. Dzemdību laikā bērns ar pierīti uzspiež uz G zonas, lai izdalītos papildu šķidrums un ieslidinātu dzemdību ceļus, – pieļauju, ka līdzīgi notiek arī tad, ja ir skvirts.»
Zinātnieki par sievietes ejakulāciju
* Dažādi pētījumi liecina, ka sieviešu ejakulācija ir normāla parādība, lai arī ne plaši izplatīta – uz to esot spējīgas apmēram trešā daļa sieviešu.
* Jau pagājušā gadsimta vidū medicīnas doktors zinātnieks Ernsts Grēfenbergs secināja, ka sieviešu ejakulācija saistīta ar vagīnas priekšējās daļas kairināšanu, un šī zona vēlāk arī kļuva zināma kā G punkta atrašanās vieta (savu nosaukumu tas ieguva par godu zinātnieka uzvārdam).
* Amerikāņu seksa guru un grāmatas par G punktu līdzautore Beverlija Vipla izpētījusi, ka lielākoties šķidruma daudzums skvirta laikā ir puse no kafijas tasītes, un šis šķidrums nav urīns, tas ir bez krāsas un smaržas, kaut kas līdzīgs vīriešu prostatas dziedzera izdalītajam šķidrumam, satur glikozi un fruktozi.
