• Riekstiņš: Finišu neredz, bet ukraiņi nepadosies. Ukrainā karo jau 1000 dienu

    Karš Ukrainā
    Lauma Lapsa
    Šodien
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Sandis Riekstiņš Ukrainā.
    Foto: No privātā arhīva
    Sandis Riekstiņš Ukrainā.
    Šodien aprit 1000 dienu, kopš Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā un veic tur zvērības, nogalinot simtiem tūkstošu ļaužu un nopostot pilsētas. Daudz latviešu sniedz kā morālu, tā finansiālu palīdzību Ukrainai, bet daudzi ir arī pavisam tuvu frontei un iesaistītās tās aizsardzībā. Bijušais Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš Ukrainā karo jau pusgadu.

    «Tagad tieku sūtīts uz kaujas zonām. Pašlaik atrodos bāzē un, kamēr ir elektrība, uzlādēju visas vajadzīgās elektroierīces, lai būtu gatavs kaujas laukam,» sazvanīts Ukrainā, žurnālam Privātā Dzīve teic Sandis. «Nevaru sūdzēties, ka trūktu kaut kas, jo Juris Jurašs mani un rotas biedrus ir ar visu apgādājis. Pašam ir gan savas drēbes, gan ķivere,» bilst Riekstiņš.

    Taujāts, kādas no viņa skatpunkta ir šīs 1000 militārā konflikta dienas, viņš atzīst:

    Karš ir pārāk ieildzis.

    «Diemžēl drīzu finišu neredzu. Ir karavīri, kas cīnījušies visus šos gandrīz trīs gadus, viņi ir noguruši.» Lai gan ir grūti, ukraiņi joprojām saglabā cerību un padoties negrasās. «Es arī nekur negrasos braukt prom, palikšu šeit kopā ar ukraiņiem. Mēdz būt dienas, kuras pavadu tukšgaitā, cīnoties ar laikapstākļiem, bet, kā saka mūsu komandieris: «Nav ko filozofēt. Ir vienkārši jāiet un jādara,»,» teic bijušais deputāts.

    Riekstiņš, diendienā dzīvojot kopā ar ukraiņiem, atzīst, ka Latvijā notiekošais dažbrīd viņā raisa neizpratni. «Mājās pret nopietnām lietām izturas vieglprātīgi. No vienas puses, saka – ieguldām līdzekļus aizsardzībā, bet, no otras, nepamanām dronu, kas ielido Latgalē. Šis drona atgadījums ļoti labi parāda, cik esam gatavi smagiem brīžiem,» secina Riekstiņš.

    Viņš uzskata, ka šāda kļūda varēja būt arī liktenīga. «Ukrainā drons ir būtisks ierocis kaujas laikā. Gan tāpēc, lai ievāktu informāciju par pretinieku, gan tāpēc, lai uzbruktu. Tempi, kādos droni attīstās, ir milzīgi. Pats, strādājot ar droniem, redzu, ka pat dažus gadus veci modeļi ir jau jāatjauno,» zina teikt Riekstiņš.

    Cita lieta, par ko Sandis slavē latviešus, ir lielais atbalsts ukraiņiem. «Šķiet, ka latvieši ukraiņus, kuru reāli cīnās frontē, atbalsta pat vairāk nekā pašu tautieši. Un to karavīri novērtē. Manas rotas puiši ir pateicīgi, viņi ar lielāko prieku nēsā Latvijas karoga uzšuves pie savas karavīru formas, bet brīvajā laikā velk kreklus un cepures ar mūsu zemes simboliku,» saka Riekstiņš.

    Citus ar karu Ukrainā saistītus stāstus lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!

    • Kas notiek ar Kulakova mantojumu? Meita Justīne: «Tēta garu izjūtu it visā.»
    • Operas jaunais direktors Sandis Voldiņš izrāda savu kabinetu
    • Āboliņu apglabā blakus leģendārajiem vecākiem
    • Marija Golubeva no Gruzijas atved klaiņojošu suni
    • Ukrainā karo jau 1000 dienu. Aculiecinieku stāsti
    • Pēc 22 gadiem Kristīne Līpiņa pieņem smagu lēmumu
    Privātā Dzīve nr47/2024

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē