Skrien, raud un meklē līdzcilvēku palīdzību
Ivars Zviedris žurnālu Privātā Dzīve uzņem Liepupē, kur nu jau kādu laiku dzīvo un strādā. Tiekamies senā ēkā, kas savulaik bijis Liepupes muižas īpašums, vēlāk zivju pārstrādes cehs, arī kolhoza kantoris. Tur tagad izveidota kinozālē. Ivars restaurē atmiņā dienu, kad pēdējo reizi bija kopā ar Annu Rozi – jaunāko no savām trim meitām.
Man piezvanīja viņas mamma, teica, ka ir notikusi nelaime. Griezu apkārt – uz Rīgu…
Viņa mūžībā devās vien 13 gadu vecumā. «Tā bija svētdiena, kad Kuldīgā rādīja manu filmu Līdz nāve mūs šķirs, un man bija jātiekas ar skatītājiem. Anna bija atbraukusi līdzi. Noskatījāmies filmu, izstaigājām Kuldīgu, bijām kultūras centrā, izdauzījāmies, nofotografējāmies pie Ēvalda Valtera skulptūras, atpakaļceļā iebraucām kapos pie Intas, filmas Dokumentālists varones, nolikām ziedus,» stāsta Ivars.