«Pagājušā gada jubilejā ar visiem tuvajiem vēl pasēdēju pie galda, bet skaļas ballītes man ir pagātne,» par svinēšanu 25. aprīlī PDz saka teātra un kino režisors Varis Brasla.
«Esmu drīzāk tāds – pats savā alā dzīvotājs. Man bija ļoti skaista 70. dzimšanas diena teātrī – tāda ar troksni. Bija visi tie cilvēki, ar kuriem vēlējos tobrīd būt kopā,» atminas Varis, kurš šogad iecerējis mierīgu pasēdēšanu ģimenes lokā.
«Ir tomēr robeža, aiz kuras pases dati vairs nesagādā tik lielu prieku. Lai gan padoties nedrīkst nekādā gadījumā – ne jaunībā, ne vecumā,» sirsnīgi smej Brasla. Viņš neslēpj, ka savu vakcīnu pret Covid-19 jau esot saņēmis un nākotnē raugās pozitīvi.
«Cenšos sevī neielaist neticību, noliegumu, nihilismu.
Man ir klajas dusmas pret tām cilvēku grupām, kas šobrīd sāk meklēt utis valdībā.
Visa cilvēce ar šādu brīnumu sastopas pirmo reizi. Apjukuši ir visi. Nevar prasīt, lai katrs solis tagad būtu precīzs un vērtīgs. Es ticu Izraēlas piemēram, kur lielākās daļas iedzīvotāju savakcinēšana ļāva atvērt daudzas publiskās vietas. Jācer, ka arī mēs beigās šo vīrusu uzvarēsim,» teic Varis.
Režisors neslēpj, ka šobrīd ļoti gaida brīdi, kad atkal tiks atvērti teātri. «Pēdējā manis režisētā izrāde Ernesta Hemingveja Ardievas ieročiem Valmieras Drāmas teātrī pērn tika parādīta vien pāris reižu. Tad viss apklusa. Ceru, ka piepildīsies kultūras ministra vārdi par to, ka drīz teātrus mēģinās vērt vaļā. Tad šo izrādi varētu turpināt spēlēt, jo teātra jēga balstās enerģijas apmaiņā starp aktieriem un viņu skatītājiem,» atgādina Varis.