«Bija svētdienas pēcpusdiena. Nolēmu, ka tas nav pārāk tālu un turp varu doties arī viena bez kompānijas. Brīvdabas muzejā nav milzīgi ļaužu pūļi, bet tajā pašā laikā tur arī nav vientuļi,» PDz stāsta Kristīne.
«Bija īsta Ziemassvētku sajūta, jo tur ir ziemas maskas, puskrēslā senajās guļbūvēs iedegtas svecītes, eglītēs iekārtas konfektes, piparkūkas un kamolīši. Kafejnīcas ir slēgtas, bet muzeja teritorijā var nopirkt kāpostus un desiņas. Cilvēkiem, kuri nāk nelielos pulciņos, līdzi ir termosi un piparkūkas. Pamanīju arī kundzītes gados, kas sēdēja uz ciņa, no termosa dzēra tēju un savā starpā smējās, ka jūtas kā jaunībā, ejot pārgājienā,» smaidot atceras režisore.
«Noskaņu vēl pastiprināja plāni uzsnigusī sniega kārtiņa.Tiešām lieliska vieta, kuru šajā pandēmijas laikā var izmantot un apdzīvot,» piebilst viņa. Kristīne uzsver – pandēmijas laikā nav jāčīkst, ka tagad nekur nevar aiziet. Jauku risinājumu var atrast vienmēr. Turklāt autostāvvieta ir par brīvu, bet ieeja muzejā maksā vien divi eiro.
Kristīne pārpārēm izbaudījusi skaistu ziemas novakari – saelpojusies priežu gaisu un klausījusies, kā dzenītis kaļ kokā. «Šķiet, ka par maz novērtējam to, kas mums ir blakus, kas ir autentisks,» teic viņa.