Režisore Laura Groza pieņemta darbā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Par to viņa intervijā žurnāla «Ieva» jaunākajā numurā saka: «Man ir diezgan garš amata nosaukums – esmu mākslinieciskās stratēģijas un repertuāra plānošanas vadītāja. Kopā ar Danu Bjorku (teātra direktore – red.) strādājam pie repertuāra izveides un kopīgās mākslinieciskās stratēģijas, un tas nav tikai teātris uz skatuves, bet komplekss pasākums. Mana iniciatīva bija galerijas izveide, tūlīt sekos jau trešā izstāde, un top diskusiju platformas, kur aicināsim sarunāties arī par neērtām tēmām.
Valodniecības kontekstā mēs aktualizēsim jautājumu par to, kā nosaukt cilvēkus, kuri nav etniskie latvieši, bet dzīvo šeit un ir lojāli šai valstij, Latvijas piederīgie. Latvijieši?
Rainis savā laikā mēģināja tādu jēdzienu integrēt, bet tas neiesakņojās. (..) Tas ir viens no uzdevumiem, ar kuriem mēģinu nodarboties, strādājot šajā teātrī.»
Vaicāta ar ko Čehova teātris atšķiras no citiem Latvijas teātriem, Laura atbild: «Te ir izcili mākslinieki. Un tā labā lieta, ka Juris Žagars viņus nevar pārvilināt uz Dailes teātri, jo viņiem tomēr ir akcents. Es, protams, jokoju!»
Par sevi režisore saka: «Es esmu simtprocentīga latviete, man līdz šim nav bijusi nekāda saskare ar krieviem un Krieviju, es tikai tagad tā pa īstam apgūstu šo valodu.» Tagad viņa krievu valodu lieto savā darba ikdienā: «Nevis tāpēc, lai kādam izpatiktu. Tas ir tādēļ, lai trenētu savas smadzenes un lai saprastu arī savu kolēģu dziļākās izjūtas, kurām latviešu valodā dažbrīd nav pat vārda. Bet mēs pārsvarā sazināmies latviešu valodā, un man patīk tas, ka viņi vēlas komunicēt šajā valodā un pat lūdz uz to pāriet.»
Laura Groza uzsver: «Mani skumdina daudzu kultūras cilvēku attieksme pret šiem bez vainas vainīgajiem mūsu valstij lojālajiem cilvēkiem. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc pieņēmu šo piedāvājumu, – lai palīdzētu to kaut nedaudz skaidrot.»
Viņa atzīst – nereti jūtas kā vidutāja starp krievu teātri un latviešiem.
«Bieži darbojos pa vidu kā tāda tulce – nebaidieties, jūs varat te nākt, te ir superīgas izrādes, talantīgi aktieri, viņi visi mīl Latvijas valsti un ir tai lojāli, 11. novembrī iet nolikt svecītes, zina Latvijas himnu, maksā nodokļus šai valstij…»
Visu interviju ar režisori Lauru Grozu lasi digitālajā žurnālā Santa+ vai jaunākajā žurnāla «Ieva» numurā!