Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Es pildu dienesta pienākumus. Viss notiek pēc brīvprātības principa, iepriekš izvērtējot, vai konkrētais cilvēks attiecīgajam uzdevumam der,» žurnālam «Privātā Dzīve» teic Marija. Par nonākšanu Zemessardzē viņa stāsta: «Sākās karš, pagāja trīs dienas, un es biju 44. cilvēks, kas iestājās Zemessardzē. Tagad skaidri zinu, ka esmu īstajā vietā, un jūtos daudz labāk, nekā jutos pirms tam. Ir daudz jāmācās, bet šis noteikti ir viens no labākajiem un sakarīgākajiem lēmumiem manā mūžā. Ir atnākusi arī sapratne par to, cik viegli ir nomirt.»
Linarte neslēpj: «Esmu diezgan depresīva persona.» Taču tas netraucēja viņai kļūt par iedvesmas avotu daudzām, kurām ar savu darbu ir parādījusi – Zemessardzē ir vieta arī sievietēm. «Ja kādu biedē tas, ka kaut ko nespēs fiziski izdarīt, tad varu atklāt – kad iestājos dienestā, svēru 47 kilogramus – principā tikpat, cik sver zemessarga soma. Un es izturēju! Viss ir kārtībā,» saka viņa un atgādina – svarīgāks par fizisko ir iekšējais spēks un spēja degt par to, ko dari.
Aktrise atminas, ka mācību nometnēs tieši vīrieši bijuši tie, kuriem pirmajiem «izsita korķus».
Citi lasa
«Atvainojiet, mīļie, bet pamatmācību laikā piefiksēju to, ka ātrāk salūst vīrieši. Sievietes pazuda uz trim minūtēm, ātri saņēmās un skrēja tālāk,» saka Marija. Tiesa, arī pašai esot bijuši krīzes mirkļi. «Es reiz apraudājos smagās somas dēļ,» neslēpj Linarte.
Viņa atzīst – mācību process esot gana skarbs. «Protams, uz mums arī kliedz. Bet kāpēc kliedz un pasaka kaut ko stingrāk? Ne jau tāpēc, lai pazemotu. Viņi grib, lai mēs izdzīvotu. Un, ja pienāks ļaunākā situācija, skaidri zinām, kas jādara,» skaidro Marija un teic – Zemessardzē pavadītais laiks uzlabojis viņas fizisko formu. «Lai gan, godīgi sakot, arī pirms tam tā bija gana laba. Taču tagad man ir lielāks svars, par ko ļoti priecājos,» neslēpj Linarte.
Vaicāta, kā spēj Zemessardzi savienot ar darbu teātrī, aktrise atbild: «Man ir paveicies ar darba devēju – tieši Alvi Hermani, kuram uzreiz pateica, ka man dienests būs prioritāte. Ir bijis pat tā, ka manis dēļ pārlika izrādi, lai es tiktu uz mācībām.» Rudenī Marija savu jauno pieredzi parādīs arī uz teātra skatuves. «Jau labu laiku biju dienestā, kad no Jaunā Rīgas teātra izskanēja piedāvājums manu lielo mīlestību uz Zemessardzi pārvērst citā mīlestībā – izrādē,» atklāj Marija. Šobrīd viņa strādā pie pašas režisētas izrādes «Milžu cīņas».
Tas ir aktrises autordarbs – dokumentāls stāsts par depresiju un pārdzimšanu. Izrāde atklās galvenās varones Annas dienasgrāmatu, kurā viņa apraksta nokļūšanu dienestā. «Izrādē ir manas un kolēģu privātas piezīmes, kas apvienotas vienā varonē. Tajās atklātas izjūtas un pārdomas, kādas piedzīvotas jauno zemessargu militārās pamatmācības nometnēs,» skaidro viņa.
«Es iestājos Zemessardzē tāpēc, ka man ir pieņemama tikai demokrātija. Man nav pieņemams autoritatīvs režīms. Man nav pieņemams tas, ka varmāka atnāk un man pasaka, kas man jādara, atņem manas tiesības runāt, strādāt un dzīvot tā, kā gribu. Es vēlos, lai trotuārs, pa kuru eju, pieder man, un man nav jāpārvācas uz citu valsti,» stingri noteic Marija.
