Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
10
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uzvarētāji paliek zaudētāji
Pasīvs malā stāvētājs Akuraters nav bijis nekad, lai gan ļoti gribēja koncentrēties uz literāro darbību. Latvijas Republikā viņam bija uzticēti vairāki nozīmīgi amati, viņš darbojās Mākslas departamentā, trīsdesmito gadu sākumā bija Rīgas Radiofona direktors, dalībnieks Latviešu teātra biedrībā, Latvijas Preses biedrībā. Bija arī PEN kluba priekšsēdis Latvijā, cieši saistījās ar vairākiem preses izdevumiem, arī Jaunākajām Ziņām.
Tomēr viņam nācās uz savas ādas izjust arī pāridarījumus, un viņš uzskatīja, ka Latvijas laiks nav tāds, kā bija izsapņojuši cīnītāji. Visvairāk viņš necieta pašslavināšanos un diktatūru un savā dienasgrāmatā rakstīja, ka vienmēr ir tā, ka uzvarētājiem ir sava vēsture, tomēr arvien jāskatās, kas nāk pēc tam, jo īstie, kas iznes uzvaru, bieži paliek zaudētāji.
Pēc laikabiedru vērtējuma, Akuraters bija impulsīvs, lepns, spītīgs, arī introverts, vientulību un klusumu alkstošs.
Laima atcerējās, ka tēvs bieži mēdzis uzliesmot līdzīgi ugunsgrēkam, bet apspiešanu viņš necieta. «Es mīlu visu, kas jauns, kas protestē,» bija viņa lozungs. Brīvs radošs gars brīvā sakārtotā valstī bija viņa sapnis.
Viņš atkal ceļoja, un, kaut kur aizbraucot, allaž Marijai un Laimai atveda kādu dāvanu – Marijai no Francijas atsūtīja skaistu baltu mežģīņu šalli, abām no Parīzes un Vīnes atveda garo cimdu pārus, smalkus diegus rokdarbiem, skaistu kleitas drēbi, lai Marijai būtu jauns tērps uz Preses balli, allaž atveda arī Marijas iecienītākās smaržas Mitsouko no Parīzes.
Tikmēr Marija bija galvenā, kas pārzināja ģimenes dzīvi un rūpes par Laimu gan Rīgā, gan Birzniekos, kur ģimene pavadīja vasaras. Vairāk nekā desmit gadus ģimene nodzīvoja dzīvoklī Blaumaņa ielā. Tur Jānis un Marija iegādājās pianīno, uz kura Laimai vajadzēja apgūt klavierspēli, lai gan gribējās gleznot.
Šai dzīvoklī uz vairākiem gadiem Akuraters pieņēma arī gleznotāju Oskaru Kalēju, kurš te dzīvoja kā audžudēls.
Viņš vēlāk atcerējās, kā Akuraters mācījis, cik platām jābūt konjaka glāzītes malām, kā kafiju nevar dzert karstu, bet tējai gan jābūt karstai.
Viņš arī atcerējās, ka tolaik ar Laimu saklauvējušies caur sienu, jo abu istabiņas bija blakus, un Laima pat teikusi: «Oskar, mēs taču labi saderam.
