Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
10
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Un tad atnāca 1905. gads
1905. gadu apzīmogoja Ar kaujas saucieniem uz lūpām un sirdī iecirstais mīlestības āķis. Dzejoli Akuraters sarakstīja 13. janvāra notikumu upuru piemiņai. Tobrīd viņš jau bija kļuvis par populāru dzejnieku. Notiekošo pats piedzīvoja, ejot caur Kārļa vārtiem.
Bet Mariju viņš satika Ziemassvētkos. Marija Dišlere, kas bija izaugusi Seces Birznieku mājās, kur viss izstarojis mīlestību un mieru, kļuva par Jāņa mūzu. Viņas ģimene bija turīga, mājas pamatīgas, bet pati – Rīgā skolota jaunkundze. Tēva mājās bija bibliotēka, klavieres, tur dziedāja un spēlēja.
Marija bija ieturēta, klusa un līdzjūtīga. Viņai piemita īpašs šarms – draugu pulkā viņu uzskatīja par latviešu Monu Lizu.
Kad 72 gadu vecumā Marija rakstīja autobiogrāfiju, atcerējās arī pirmo satikšanos ar Jāni: «Ir 1905. gads. Ziemassvētku vakars Rīgā. Sirsnīgs ielūgums uz Torņakalnu pie Skalbēm. Jauki un labi. Dedzinās eglīti, bet vēl drusku jāpagaida, ir solījis atnākt Akuraters ar draugiem. Eglīte smaržo, svecītes mirdz, un mēs gaidām… Tad čalas un Kārlis Skalbe ieved bariņu jaunu cilvēku, Jānis Akuraters nāk taisni man klāt un ieliek galvu man klēpī… Vai es šo Grāla bruņinieku esmu gaidījuse?»
Diemžēl pēc dažām dienām Akuraters tika arestēts. No cietuma viņš Marijai rakstīja pirmo vēstuli un stāstīja, cik viņš tagad jūtas nelaimīgs pēc ēverģēlībām pie eglītes.
