Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad pērn 14. septembrī pienāca ziņa, ka mūžībā devusies Monika Zīle, daudziem tas bija šoks. Jā, visi zināja par rakstnieces veselības likstām, tomēr šķita – tā taču ir Monika, viņa noteikti izķepurosies. Diemžēl rakstnieces sirds neizturēja. Monika vēlējusies pēc nāves tikt kremēta, un meita Baiba izpildīja viņas vēlēšanos.
Visu šo laiku urna ar pelniem glabājās pie meitas mājās.
«Gaidījām siltāku laiku un piemērotu dienu, lai uz apbedīšanas pasākumu tiek radinieki. 15. jūnijā, sestdienā, visi varēja atbraukt. Paveicās, jo bija saulains un skaists laiks,» stāsta Baiba.
Monika apglabāta dzimtas kapos, kur guļ arī viņas mamma. «Atzīmējām ar nelielu piemiņas brīdi, pēc tam gājām skaistās pusdienās. Tagad, kad mammas pīšļi beidzot guldīti zemes klēpī, sirdī iestājies miers,» teic Baiba. Viņa uzsver, ka mamma nav gribējusi ne īpašu pieminekli, ne plāksnes. «Bet to es, protams, neņemšu vērā. Arī viņas dzīves laikā ne vienmēr klausīju visam, ko mamma saka. Pašlaik tur stāv omītes piemineklis, bet es gribu veidot vienu kopējo pieminekli.
Negribu arī mammu izcelt uz omītes fona. Omīte dzīvoja Latgalē un ļoti daudz strādāja, lai mammai būtu izglītība. Viņa gāja padsmit kilometrus kājām uz Rēzekni, lai pārdotu sviestu. Tas viss tika darīts viņas labā. Nebūtu omītes, nebūtu mammas, kādu mēs viņu pazinām un atceramies,» skaidro Baiba.
20. jūlijā Monika Zīle būtu svinējusi 83. dzimšanas dienu. «Mēs vienmēr to svinējām kopā. Centos mammu aizvest uz kādu restorānu vai atradām kādu jauku vietu, kur var pasēdēt terasē,» stāsta Baiba. Monikai gan vasara nav bijusi mīļākais gadalaiks, jo liels karstums viņu beidzis nost. «Dzīvoklī viņai bijām pat ierīkojuši kondicionieri. Varējām kā dāmas sēdēt vēsā istabā un ēst ikru maizītes,» pasmaida Baiba.
Stāstot par mammas pēdējo dzimšanas dienu, viņa teic: «Tā diemžēl pagāja slimnīcā. Ļoti labi atceros, ka mamma lūdza, lai nopērku viņai eklērus. Nopirku tos smalkos Raunas dārza eklērus, aizbraucu apsveikt. Bija ieradusies arī mammas kolēģe. Katrā ziņā mums izdevās sirsnīga pasēdēšana…»
Citas ziņas lasiet žurnāla Privātā Dzīve jaunākajā numurā!
