Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Nu, lūk, tagad esmu māksliniece! Grāmata Ceriņslotas zīmējumi nominēta Baltvilka balvai. Ļoti sen, kad vēl mācījos lietišķajos, domāju – būšu māksliniece. Tagad tas ir noticis, tikai ne tā, kā iztēlojos. Aplinkus un krāšņāk,» priecājas rakstniece Andra Manfelde. Sarunā ar PDz viņa saka: «Esmu ļoti pagodināta par nomināciju, jo galīgi nejūtos kā māksliniece. Šīs bildes ir īpašas.
Pirms gadiem 18 jasmīnu ziedēšanas laikā sēdēju uz Kuldīgas bruģa, skicēju, ko redzēju. Skices saliku koferī, un pagājušajā gadā tās noderēja. Ieskenēju un uzzīmēju pa virsu divas meitenes, KarrrKarrmen mistisko, čigānisko būtni, kura nobur pilsētu un citus varoņus. Priecājos, ka tas ir pamanīts un novērtēts.»
Citi lasa
Vaicāta, vai šī atzinība iedvesmojusi turpināt strādāt ne tikai pie grāmatu rakstīšanas, bet arī pie ilustrēšanas, Manfelde saka: «Es jau zīmēju, briestu. Man drīz būs trešā pilsētas sērijas grāmata, šoreiz par Dubultiem. Par dūšīgu tanti, meiteni, kaķi, kurš lido un aizlido…
Domāju, ka tikšu pa vieglo cauri, jo dūšīgas tantes un kaķus zīmēt ir vieglāk zīmēt nekā kustīgus bērnus. Iepriekš uzzīmēju Ventspils pasaku Vēja Vīrs un mēs un Karostas bērnu grāmatu Kurš no mums lidos?. Karostas bērnu grāmata ir mana debija bērnu literatūrā un zīmēšanā,» stāsta viņa.
«Jaunajai grāmatai ilustrācijas sāku zīmēt ar planšeti. Vēl nebija sācies kovidlaiks, kad planšetei saplīsa stikls, un tas trīs mēnešus ceļoja no Ķīnas. Pasakā ieausts dokumentāls stāsts par manu kaķi, kurš diemžēl ir pazudis jau mēnesi. Kā gaisā izkūpējis… Uzradās kā no debesīm un pazuda kā nebijis.
Vēl man ir nodoms uzrakstīt Jelgavas pasaku par atslēgvīru, kuram pieder visu istabu – sirds kambaru – atslēgas. Bet tā būs nopietna. Tur prasās tušas zīmējumi,» iedvesmota ir Andra.
