– Zinu, ka arī tava iepazīšanās ar Raiti savā ziņā bija joks.
– Pie manis bija atbraukusi draudzene no Filipīnām un prasīja, lai parādu, kas ir Tinderis. Nebiju šo lietotni izmantojusi, bet izlēmām – pamēģināsim tā, lai ir smieklīgi. Izvēlējos tādas bildes, kādas nekad neliktu meitene, kas grib iepazīties. Es malkas šķūnītī ar pagalēm. Es ar kazām. Rakstījām čaļiem visādas muļķības. Prasījām, vai viņiem malkas ziemai pietiks? Kaut kādus murgus! Bijām izsmējušās līdz asarām.
Raitis man atrakstīja kaut ko tādu, ka gribējās atbildēt, turklāt viņam bija ļoti mākslinieciskas bildes. Pēc tam stāstīja, ka esot rādījis manu profilu brālim, un viņš teicis: «Nu tāda meitene – no dziļiem laukiem, bet ir okei.» Tikai vēlāk izrādījās, ka strādājam vienā jomā – Raiti interesē kino un filmēšana. Tobrīd mani neinteresēja nekādi randiņi, bet viņš bija viltīgs: uzaicināja mani kopīgam projektam – es kā režisore, viņš kā operators.
Visu vasaru manā izpratnē bijām draugi, bet Raitis centās būt mans puisis… Tobrīd biju tikko izkāpusi no toksiskām attiecībām un nesapratu pati sevi, tāpēc izlēmu Raitim pateikt, ka starp mums nekā nebūs – lai pat necenšas. Pateicu, turpinājām runāties, bet tad sapratu – bāc, ko es izdarīju!
Šajā puisī taču ir pilnīgi viss, ko cilvēkos meklēju, bet tikko viņam pateicu, ka nekas nebūs.
Teicu sev – muļķe! Un… te nu mēs esam.
– Ko tu ar to domā – tikko izkāpusi no toksiskām attiecībām?
– Traka tēma, bet par to ir jārunā. Ir puiši, ar kuriem nekas nav sanācis, bet pēc šķiršanās esam palikuši draugi – man viņi šķiet kā brālēni. Diemžēl biju arī attiecībās, kas nebija filma vai grāmata, – tas tiešām notika ar mani.
– Pastāstīsi?
– Lai cilvēks būtu ar otru kopā, jābūt harmonijā pašam ar sevi, citādi viņš noēd otru. Tas puisis nemīlēja dzīvi – viņam bija dziļi kompleksi, džekam reāli vajadzētu iet terapijā, lai neciestu vēl citas meitenes.
Viņš mēģināja man iestāstīt, ka esmu neglīta, netalantīga, resna, tāpēc mani nekad neviens nemīlēs.
Šādas manipulācijas mērķis ir pazemināt meitenes pašvērtējumu tik ļoti, lai viņa domātu – šis puisis ir vienīgais, kurš mani grib un mīl, un man jādara viss, lai viņu nepazaudētu. Jutos briesmīgi. Man šķita, ka man nav nekādas vērtības, bet tā nedrīkst likt justies cilvēkam, kuru tu it kā mīli! Gandrīz vispār neko neēdu, tāpēc, iespējams, tobrīd izskatījos ļoti labi, bet emocionāli jutos drausmīgi. Nevienam nestāstīju, cik traki mums iet, cik daudz ir strīdu. Viņš kontrolēja visu – ko es vilkšu mugurā, kā runāju pa telefonu, pārbaudīja, ko esmu meklējusi internetā, nedrīkstēju tikties ar draudzenēm, man nedrīkstēja būt citāds viedoklis.
Viņš, būdams sociopāts, pavērsa visu tā, ka es tiešām jutos pie visa vainīga. Viņam nepatika mani draugi, sāka nepatikt ģimene – visi bija sliktie. Bet tas nekam neder! Ja tu ņem mani, tev jāņem visa mana pasaule – arī mani draugi un ģimene, citādi mums nav pa ceļam.
Visu interviju lasi žurnāla Ieva jaunākajā numurā!