Ceturtdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā nolasīja saīsināto spriedumu Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētajam bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam un bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim.
Maestro Raimonds Pauls bankā zaudēja teju miljonu eiro, proti, no noguldītajiem vairāk nekā 700 000 latu viņam atdeva vien desmito daļu.
Sarunā ar PDz komponists atzīst, ka Priedītim un Antonovam piespriestais sods viņa dzīvē vairs neko nemaina.
«Kas man no tā, ka žuļikiem piespriests sods? Vai kāds par mani domāja iepriekšējos desmit gadus? Tik ilgs laiks jau pagājis kopš tās blēdības. Un ko iesākt mums, kas tiešām zaudēja savus ietaupījumus? Neko! Atceros arī to ļoti netīro un blēdīgo Satversmes tiesas lēmumu, ka mums – ieguldītājiem – naudu var neatdot.
Viņi visi, kas ap to banku bija, to lietiņu kopīgi nostrādāja. Bet vai man tagad par to jāraud? Tas jau neko nedos.
Vai arī man tagad nāktos priecāties, ja kādam Priedītim atņems viņa īpašumus? Priekš kam? Tur jau vēl tikai pirmās instances saīsinātais spriedums. Tāpat vēl būs pārsūdzības… Tas taču ir rekords! Cik gadus varēja tiesāt to Latvijas Krājbanku? Un administrators līdz pat šai dienai saņem naudu, turklāt lielu. Bet viņš taču saņem mūsu naudu! Tāpēc šajā lietā vispār nav nekādas nozīmes reaģēt, jo nauda ir zaudēta.
Daži jau man tagad saka: redz, beidzot mani apzadzēji saņem sodu. Bet man tā nav prieka vēsts, tikai nožēlojamības sajūta. Ja sāktu cilāt visu, kas toreiz tur bija, daudziem būtu jāsēž. Bet viņi veikli visu samenedžēja un iebāza to vienu nabadziņu cietumā. Tas vismaz koncertzāli uzbūvēja un pilsētā kaut ko sataisīja… Bet nu labi, ko es te vecās lietas augšā celšu…» piktojas Pauls.
Par kādām veselības likstām sūkstās Raimonds Pauls – lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!