Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ģimenes sievietes
«Novērtēju ģimenes saites. To sāku pamanīt jau pirms septiņiem gadiem, kad māsai piedzima dēls,» intervijā žurnāla Santa jaunākajā – 30 gadu jubilejas numurā – saka alūksnietis Raimonds Celms, kurš arī ir 30 gadus vecs. «Ieraudzīju viņu citā gaismā. Ieraudzīju arī savu mammu citādu. Apjēdzu, ka neesmu bijis pats labākais dēls… Piemēram, studiju laikā nedēļas nogalē it kā ierados Alūksnē, bet mammai pat acīs neieskatījos, tusēju tikai ar draugiem,» atzīstas viņš.
«Mamma varētu būt tā, kas vienmēr mani redz īstu. (..) Ir viena stīga, ko nekad nespēšu ne noliegt, ne pārgriezt, – saikne starp mani un mammu. Tā ir tik fundamentāli dziļa un nekad nebeigsies.»
Intervijā žurnālam Santa Raimonds ar lielu mīļumu un sirsnību atklāj, cik īpaša aktierim ir viņa Alūksnes vecmāmiņa. Ik gadu rudenī viņš omīti ved uz Rīgu pie ārstiem. «Man ļoti patīk šie 8000 kilometru braucieni Alūksne–Rīga–Alūksne–Rīga. Tā ir ļoti gara un bezgala interesanta diena, ko pavadu kopā ar omīti,» neslēpj viņš.
«Omīte ir tik interesanta personība, nodzīvojusi raibu mūžu. Man kā dzīves pētniekam šīs sarunas ir bauda.» Šoruden viņš speciāli izvēlējies ceļu, kas ved gar Nacionālo teātri, lai vecmāmiņa ieraudzītu izrādes Ferdinands un Luīze milzīgo plakātu, uz kura redzams viņas mīļais mazdēls. Viņa bijusi sajūsmā.
Līgava
Viņa sirds vairs nav brīva. Savu otru pusīti aktieris satika festivālā Sudmaliņas, kur bija uzaicināts par pasākuma vadītāju.
Jau dodoties uz Liepāju, viņam bijusi sajūta, ka šajā dienā notiks kaut kas ļoti īpašs. Un tā arī bija – ballītē pēc koncerta viņu dejot uzaicināja tautas deju ansambļa Daiļrade soliste Paula Pērkone. Šī deja turpinās vēl aizvien. Tikai viņi vairs nav divi, nu jau viņiem ir arī mazais Vilis Celms, par kuru aktieris lepni saka – mans vecākais dēls!
Jo viņa ģimene noteikti ar laiku būs vēl kuplāka.
Ja ne pandēmija, tad Paula un Raimonds jau būtu apprecējušies.
«Gribam lielu balli, kāzas nav lēts prieks, ir jāiekrāj nauda, taču divi beidzamie gadi aktiera darbā bijusi tādi pliki,» atklāts ir Raimonds. Saderināšanās gredzens ar jūras zilu akmeni Raimondam jau bijis kabatā, un bija ieplānots skaists ceļojums uz Vjetnamu, Malaiziju un Taizemi, kura laikā viņš lūgtu Paulas roku. To nācās atcelt, un bildinājums notika citos apstākļos – Alūksnē, Tempļa kalna virsotnē. «Man kā romantiskam lauku zēnam savas mazpilsētas skaistākā nokalne ir pati labākā vieta. Izdevās skaists pārsteigums,» teic viņš.
Liktenīgā aizraušanās
Arī aktiera profesijā Raimonds nonācis, pateicoties kādai daiļai būtnei. Sākotnēji viņš bija iestājies vēstures fakultātē, bet pēc pusgada studijas pametis. «Sapratu, ka nespēju tik ļoti aizrauties, lai katra mana šūniņa no rīta līdz vakaram domātu vienīgi par vēsturi. Ķermenis gribēja gremdēties citās lietās,» atminas Celms. Tas, ka par šo citu lietu kļuva teātris, bijusi liktenīga sagadīšanās, jo šī māksla viņam šķitusi garlaicīga.
«Man iepatikās meitene, kura gribēja kļūt par aktrisi, es savukārt gribēju būt viņas tuvumā. Viņa gribēja stāties akadēmijā, es arī gāju. Beigās ne viens, ne otrs nedabūjām to, ko gribējām: viņa nekļuva par aktrisi, aizbrauca uz Portugāli, un es pat viņu nenoskūpstīju…» atzīstas aktieris.
Pielūdzējas
Raimonds saka – reizēm saņem personiskas, ar roku rakstītas vēstules no sava talanta cienītājām, arī pie ziediem pievienotas kartītes ar labiem vārdiem. Tās viņš glabā kastītē grimētavā, bet nevienai rakstītājai nekad nav atbildējis.
«Sākot strādāt teātrī, sāku izjust arī meiteņu uzmanību. Iepriekš kompānijā, kurā apgrozījos, citi džeki meitenes interesēja vairāk nekā es,» atzīstas Raimonds. «Liekas, ka neesmu siržu lauzējs. Tāds nejūtos. Kaut bieži mani grib ar tādu asociēt,» uzskata viņš. «Neredzu arī, ka kādai būtu salauzis sirdi. Sievietes šobrīd ir tik spēcīgas, pašapzinīgas, viņas arī tiek mudinātas, ka varbūt pat nevajag to otru līdzās,» spriež Celms.
Čalis uz moča
Īsts pilsētas romantiķis bez moča nav iedomājams, un aktierim ir savs dzelzs rumaks. «Vecumdienās sev nepiedotu, ja nebūtu sarūpējis Royal Enfield Himalayan moci, ar kuru varu braukt ne tikai pa mūsu galvaspilsētas bedrainajām ielām, bet arī kalnā un meža takām,» saka RAIMONDS.
Šis motocikls ir kā radīts piedzīvojumiem, šāds modelis radīts pirms sešiem gadiem un testēts Himalajos.
