«Kāpēc man iekrita acīs Sintija? Zināju, ka viņa ir Rīgas skaistākā meitene, bet ne tāpēc viņu uzrunāju, un pēc tā notikuma jau bija pagājuši vairāki gadi,» par savu sievu pirmo titula Mis Rīga ieguvēju Sintiju Jenerti žurnālam Ievas Stāsti atklāja Guntars Račs.
«Ja uzreiz pēc tam būtu viņu uzrunājis,
es būtu viens no daudzajiem, kas tiktu atšūts.
Sintija to meistarīgi prata izdarīt,» spriež Guntars. Toreiz – 1988. gadā, gribētāju iekarot Rīgas skaistules sirdi netrūka.
Guntars Sintiju pirmo reizi satika mūzikas klubā Cita opera, kas atradās Raiņa bulvārī. «Es gāju iekšā, Sintija gāja prom. Mūzikas izdevējs Arvīds Mūrnieks, kurš arī tur bija, teica, ka Sintijai nākamajā dienā ir dzimšanas diena. Man bija mazā Black Velvet viskija pudelīte, ko tajā pasākumā, kas bija Medņa albuma ar tādu nosaukumu prezentācija, visiem dalīja. Es alkoholu nelietoju un uzdāvināju pudelīti Sintijai. Skaitījās, ka tajā brīdī mēs iepazināmies,» atminas Račs.
Arī nākamā tikšanās notikusi Citā operā. «Tieši tobrīd Sintija bija atgriezusies no Amerikas, kur kādu laiku bija padzīvojusi. Varēju jau sasveicināties kā ar zināmu meiteni un kaut ko parunāt.
Pie bāra satikāmies, un es viņai pajautāju: «Kā tev klājas?…» To Sintija vienmēr atceras.
Viņai šķitis, ka pēc ilgiem laikiem tā pajautā kāds, kuram patiešām tas interesē. Un tā arī bija, jo man bija sajūta, ka aiz viņas ļoti pievilcīgās ārienes un titula slēpjas dziļāka būtība,» tā Račs.
Ceļš vienam pie otra bijis piesardzīgs un ilgs. «Mēs ar Sintiju esam absolūti atšķirīgi.
No viņas puses labu laiku man tika dots kurvītis.
Mums bija trīs gadu pārbaudes periods. Apprecējāmies 2002. gada 18. maijā. Mums ir izdevies izveidot labu ģimeni, lai gan tas nenāca ātri un vienkārši,» atklāts bija mūziķis.
«Esmu Sintijai pateicīgs par to, ko viņa man dzīvē iemācījusi. Ļoti smalkjūtīgi un meistarīgi nodevusi savas ģimenes attiecību pieredzi. Varu atzīties, ka viņa mani no Liepājas puikas, kāds biju, savā ziņā ir izveidojusi par to, kas tagad esmu. Fundamentāli nekas manī nav mainījies, bet attiecībās ar cilvēkiem, saviem kolēģiem, biznesa attiecībās viņas skatījums un padoms man ir ļoti daudz devis, palīdzējis veiksmīgi darboties. Sintija kādā brīdī man ir ieteikusi, ko varbūt nevajadzētu darīt. Kad sāku griezties uz nepareizu pusi, viņa mani ir apturējusi un ieteikusi apdomāties,» teic Guntars.
Tagad Sintijaun Guntars ļoti gaida brīdi, kad pilnu krūti atkal varēs mesties dārza darbos, kas beidzamajos gados abiem sagādā tik daudz prieka!
«Mēs ar Sintiju kopā izlemjam, ko darīt.
Tagad, kad mums ir māja un dārzs, smagos darbus dārzā izdaru es, bet tas skaistums – stādīšana, kopšana un ravēšana – ir Sintijas ziņā, un viņas dārzs ir ļoti skaists. No agra pavasara līdz vēlam rudenim visu laiku kaut kas zied. Pamazām veidojam savu ideālo dārzu, tam mums izstrādāts profesionāls projekts. Tas ir ļoti dārgs vaļasprieks, un šaubos, ka savu dārzu vispār kādreiz pabeigsim, bet foršums, ka tajā darbā redz rezultātu,» priecājas Guntars.