– Brīžiem liekas – viss jau atklāts, nu kur vēl tālāk! Kas pašlaik ir aktuālākais pasaules zinātnē?
– Notiek liels investīciju bums kvantu tehnoloģiju nozarē, un tad ir liels jautājums – kas būs nākamais pēc tām IT tehnoloģijām, kas ir nenoliedzami attīstījušās? No ikdienišķas perspektīvas raugoties, mēs jau lielā mērā esam apdzīvojuši to fizikas likumu cietumu, kurā esam iesprostoti.
Enerģijas nezūdamība neļauj izvērsties tā, kā mēs vēlamies.
Un, ja aizmirstam par pamatlikumiem, tad varam sagandēt vidi visiem.
Fundamentālajās zinātnēs tas pamatlaukums ir izstaigāts un palikušas nišas ekspertiem. Drīzāk pamatjautājumi ir – ko mums iesākt ar šo tehnoloģisko iespēju pārbagātību, un kā tām palīdzēt katalizēt cilvēcisko labumu, nevis ļaunumu un darīt tā, lai tie prieki būtu ne tikai mums, bet arī tiem mūsu pēcnācējiem, kurus mēs nemaz nesatiksim?
Lielie temati ir kvantu tehnoloģijas un ilgtspēja – tas, kādā veidā mēs dzīvi uz Zemes padarām iespējamu ilgtermiņā. Tas prasa atrisināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu un izmešu problēmu, kas ir problēma numur viens. Mēs runājamies LU Zinātņu mājā, un šo globālo tendenču atblāzmas varam saskatīt teju katra mūsu pētnieka darbos – tie ir jautājumi par resursu utilizāciju, enerģijas uzkrāšanu un sadalīšanu, efektīvāku materiālu izmantošanu…
– Vai varētu būt kāds liels atklājums, uz kura sliekšņa mēs pašlaik stāvam?
– Ir saprotama sabiedrības gaidu projekcija, kuru izveidojis vēsturiskais sabiedrības un zinātnes mijiedarbības ceļš, taču tāds atklājums nav redzams pat pie apvāršņa. Turklāt, ja tas ir gana liels, tad to neviens nevar tagad paredzēt. Tādas lietas kā glāstāmie telefoni un sociālie tīkli mūs pārņēma nesagatavotus, un vēl nesen neviens futurologs nespēja iedomāties, ko tie nesīs. Mūsdienās zinātnē tie procesi vairāk ir evolucionāri nekā revolucionāri.
Bet gaisma jāmeklē garīgajā jomā, cilvēkos! Nevajag to, kā mums pietrūkst, gaidīt no nedzīvā!
– Jūs teicāt par fizikas likumu cietumu, kurā esam iesprostoti, – vai kaut kur varētu būt arī sprauga, pa kuru mēs spētu no tā izkāpt ārā?
– Nevajag kāpt ārā! Ja jūs izkāpsiet pa logu, jūs nositīsieties! Šīs sienas ir ļoti praktiskas. Bet gaisma jāmeklē garīgajā jomā, cilvēkos! Nevajag to, kā mums pietrūkst, gaidīt no nedzīvā! Ne velti uzņem zinātniskās fantastikas filmas, kur mēs iztēlē varam pārkāpt robežas, izspēlēt attiecības un sapņus un labāk saskatīt to, kas mūs padara par cilvēkiem, – līdzīgi kā bioloģiskā līmenī sapņos to dara mūsu smadzenes.
Ir bezjēdzīgi dumpoties pret fizikalitāti. Politiskos noteikumus var mainīt, bet daba uzliek noteikumus, kurus jāievēro. Tīri fiziskās labsajūtas ziņā mēs esam iekārtojušies labāk nekā karaļi no pasakām. Un skatieties, kas notiek, ja kaut kas visai primitīvs, neliela ģenētiskā koda virtenīte apdraud šo komfortu!
Visu interviju lasiet žurnālā Ieva un portālā Santa+.