Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tadža Alsaltane ir dzimusi 1884. gadā – viņa bija karaļa Nasera Al Dinsaha meita, persiešu Kādžāru dzimtas pārstāve. Atšķirībā no citām persiešu augstdzimušajām sievietēm, Tadža izcēlās ar progresīviem, pat mūsdienīgiem uzskatiem. Viņa kļuva par tā laika skaļāko sieviešu tiesību aktīvisti Tuvajos austrumos, kura nebaidījās savas sāpes aprakstīt memuāros, atteikties no musulmaņu tradicionālās galvassegas – hidžāba un valkāja rietumniecisku apģērbu.
Viņas vietējai kultūrai neraksturīgās aktivitātes vietējie vīrieši piedeva viņas skaistuma dēļ.
Princese pēc tā laika skaistuma standartiem bija īsta daiļava – Tadža bija apaļīga, ar biezām, gandrīz kopā saaugušām uzacīm, tumšām spalviņām virs augšlūpas, apaļiem vaigiem un lielu degunu. Princese jaunības gados nespējusi ne atkauties no vīriešu pārmērīgās uzmanības. Viņa tika uzskatīta par skaistuma simbolu, pati pilnība!
Pirmā persiešu princese, kura šķir laulību
Tadžas jaunība sākās skaudri. Tikai 13 gadu vecumā viņu tēvs izprecināja vietējam aristokrātam un Persijas aizsardzības ministram Hasanam Al Saltenam. Abu laulībā pasaulē nāca četri bērni, taču šī savienība jau saknē bija lemta neveiksmei. Pēc sešiem laulībā pavadītiem gadiem Tadža uzzināja par vīra sānsoļiem, tāpēc pielika punktu šīm attiecībām un kļuva par pirmo karaliskās dzimtas pārstāvi – sievieti, kura oficiāli šķīrusi laulību. Turklāt tolaik viņa bija sava piektā bērna gaidībās. Viņa veica abortu un pievērsās rakstniecībai. Tadža sāka rakstīt savus skandalozos memuārus, kuri tika publicēti vien 60 gadus pēc viņas nāves. Šim darbam Tadža veltīja 30 dzīves gadus.
Inteliģenta, skaista un kareivīga
Zināms, ka princesei bijuši 145 pielūdzēji, bet 18 pēc viņas atraidījuma esot darījuši sev galu. Princesē Tadžā nelaimīgi iemīlējies bija arī persiešu dzejnieks Arefs Kasvini, kurš viņai veltīja dzejoli. Kāds pielūdzējs pat esot ielavījies Tadžas mājoklī, lai tikai varētu viņu aplūkot tuvāk.
Tomēr vīriešu mīlestības apliecinājumi Tadžu neinteresēja. Viņa bija izglītota un inteliģenta sieviete. Tadža runāja arābu un franču valodā, spēlēja vijoli, aizrāvās ar glezniecību.
Tieši izglītība ļāva princesei saredzēt šausminošo netaisnību pret persiešu sievietēm.
Viņai derdzās nevienlīdzīgā attieksme pret daiļo dzimumu tik ļoti, ka viņa savos memuāros atļāvās kritizēt un saukt par nekompetentiem monarhiem savu brāli un tēvu. Tadža uzskatīja, ka viņi vainojami pie sabiedrības zemā izglītības līmeņa un nabadzības Persijā.
Gestatten: Prinzessin
— Heuwox (@TheHeuwi) December 10, 2024
Tadsch os-Saltaneh
1883–1936
Schönheitsideal aus Persien. pic.twitter.com/yUZCx3ex6e
«Sievietes vienā līmenī ar briesmoņiem un zvēriem»
Tadža centās panākt sieviešu vienlīdzību un eiropeisku demokrātiju Persijā (mūsdienu Irānā). Viņa kopā ar citām persiešu aktīvistēm dibināja Irānas pagrīdes Sieviešu brīvības asociāciju, kurā princese slepeni organizēja sanāksmes, protestus un sieviešu tiesību gājienu.
«Persijas sievietes ir nošķirtas no cilvēku sugas un ir iekļautas vienā līmenī ar briesmoņiem un savvaļas zvēriem. No rīta līdz vakaram viņas dzīvo slēgtā krātiņā un aizvada savu dzīvi apspiestībā un mokās. Viņas avīzēs lasa, kā Eiropas sievietes cīnās par savām tiesības. Tas man rada vēlmi aizceļot uz Eiropu, satikt šīs sievietes un pateikt viņām: «Kamēr jūs svētlaimīgi un cēli aizstāvat savas tiesības un veiksmīgi sasniedzat mērķus, paveraties uz Austrumiem, paskatieties uz mūsu mājām ar augstajām sienām un ieskatieties caur atslēgas caurumu, jo ieejas durvis ir apsargātas… [Šajās mājās sievietes dzīvo] gūstā, piekabinātas pie varas ķēdes, dažas ar lauztām galvām un rokām, dažas bālas, dažas izsalkušas un kailas, dažas nemitīgi sāpēs vaid,» memuārā rakstīja Tadža.
Bijusī Persijas princese Tadža nodzīvoja īsu mūžu. Viņa nomira 52 gadu vecumā savas meitas mājās. Viņas pieraksti turpina dzīvot arī mūsdienās – Tadžas memuārus aizvien aplūko gan Teherānas universitātes, gan Hārvārdas universitātes Tuvo Austrumu studijās.
