Kādreizējais Latvijas ārlietu ministrs Rihards Pīks stāsta, ka ar sievu Sarmīti iepazinās 1983. gada 5. maijā pulksten 14:00, Rīgas Kinostudijas otrā stāva kāpņu laukumā. Sarmīte smejas, ka pulksteni gan viņa precīzi neatceroties, taču viss pārējais esot pareizi. Abi sākumā bija kolēģi – Rihards strādāja Rīgas Kinostudijā par režisoru, bet Sarmīte – par administratori.
Rihards atklāj, ka, iepazīstoties ar Sarmīti, nav bijis tā kā jaunībā, kad ierauga smuku meiteni un uzreiz iemīlas. Tā neesot bijis. Jo sākumā tās esot bijušas darba attiecības un tikai pamazām viss noticis.
Sarmīte, savukārt, stāsta: «Man bija ļoti liela interese iepazīties ar Rihardu, jo mēs krietnu laiku bijām nostrādājuši paralēli, bet nekad nebijām satikušies. Klīda baumas, ka viņa dēļ dāmas ir kāvušās ar pannām! Es domāju – mīļais Dieviņ… Kādam ir jābūt vīrietim, lai viņa dēļ kautos ar pannām?»
Pirmos attiecību mēnešus Sarmīte atceras šādi: «Ļoti romantiski un skaisti tas bija. Es kādreiz bildes paskatos un pašai asaras saskrien acīs.»