Pāris reiz saskatījies, kopā strādājot Saeimā – tā bijusi mīlestība no pirmā acu skatiena. Lai gan abi smejas, ka to varētu dēvēt par dienesta romānu, pēc gada sekoja Edvarda bildinājums.
«Tie bija Ziemassvētki – visi bija pārsteigti, Kristīnes mammas raudāja no prieka. Sieva kādreiz stāstīja, ka viņai ir sapnis vecumdienās dzīvot pie jūras un gleznot. Es nopirku vairākus molbertus. Ziemassvētkos rāmīšus pa vienam pakoju ārā, tur bija izvērsts, garš stāsts. Pēdējā no rāmīšiem, ko paņēmu, bija gredzens sarkanā kastītē.
Teicu: «Varbūt to pēdējo rāmīti uzgleznosim kopā?» Kāds vēl filmēja video toreiz, un Kristīnes mamma prasīja, kas tikko notika,» ar smaidu sejā atminas Smiltēns.
Kristīne neslēpj – Edvards ir īsts romantiķis, taču ilgstošā prombūtne darba dēļ spēj būt pārbaudījums abu attiecībām.