«Ārstēšanās ir ilgs process. Nav tā, ka var iedzert tableti un kļūt vesels. Tagad, lai atvērtu ārsta kabineta durvis, vajadzīgi kādi 50 eiro,» sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» atzīst Rūdolfs Plēpis. Viņš ar lielu sirsnību atceras to, kā cilvēki ziedojuši viņa ārstēšanai. «Pateicoties cilvēku lielajai labestībai, varēju iegādāties zāles, apmeklēt ārstus. Tie, kas nav saskārušies ar šādām problēmām, nezina, cik tas ir nopietni un smagi. To saprot tikai tad, kad pats piedzīvo…» saka viņš.
Viņš uzsver – pat ļoti sarežģītā situācijā ir svarīgi sevi nodarbināt.«Smejos – ja Andrea Bočelli, akls būdams, var dziedāt Rīgā, tad kāpēc lai es nevarētu būt kāda koncertā? Kāds jauns režisors man izteicis piedāvājumu filmēties.
Viņš uzrakstījis speciāli man piemērotu scenāriju, tāpēc ar zirgu tur nevajadzēs jāt.
Nodomāju – tad kāpēc ne?» iedvesmots ir Plēpis.Aktieri joprojām aicina uzstāties dažādos pasākumus, bet viņš esot piesardzīgs: «Vispirms pajautāju, vai rīkotāji zina, kāds ir mans veselības stāvoklis. Negribu mocīt skatītāju, jo skatīties uz slimu cilvēku var būt nepatīkami. Man gan saka, ka no malas nevar pateikt, ka neredzu.»
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!