Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kalvis Kalniņš ir dzimis un audzis Pastendē, Talsu novadā. Pēc vidusskolas vairākus gadus pavadījis, strādājot un dzīvojot ārzemēs, ar dažām atgriešanās pauzēm Latvijā. Nu jau divus gadus noenkurojies dzimtajā vietā – sācis palēnām atjaunot mantoto guļbūvi, savā Buļļezerā uz peldoša plosta uzbūvējis pirtiņu Ogle.
«Sāku būvēt savu sapni – pirti uz ezera. Būvēju pats savām rokām, un man palīdzēja arī draugi, brālēni un citi čomi – paldies milzīgs katram un vislielākais paldies manai mūzai Janai Herbstai! Par palīdzību, materiāliem, ticību manai idejai.
Parasti pirtiņas laukos ir tādas tumšas, bet man gribējās gaišu vietu ar dabisku gaismu, lieliem logiem.
Pašā sākumā ļoti palīdzēja arī divas dāmas – arhitekte Estere Savicka pirtiņu uzprojektēja, savukārt Vaira Obuka, kas ir sapropeļa pētniece, līdzēja izdomāt, kā lietderīgi izmantot to. Redz, manā ezerā sapropeļa netrūkst, bet neesam vēl noķēruši to īsto nišu, kur to labi realizēt.
Sākotnējā doma bija pirtiņas sienu siltinājumam izmantot sapropeļa maisījumu ar kaņepju spaļiem un kaļķi, bet aprēķini liecināja, ka visa konstrukcija tad sanāks par smagu. Tomēr sapropeli izmantojām!
Pirts platformu uzbūvējām uz aizsaluša ezera – it kā to var darīt arī pavasarī, bet ziemā daudz ērtāk, var staigāt apkārt, visur tikt klāt, skrūvēt un ņemties. Un pavasarī tad konstrukcija vienkārši iekūst ezerā iekšā.
Būvēšanas procesā neplānoti paplašinājāmies – sākot būvēt, skatāmies, o, varētu taču vēl priekštelpu piebūvēt, pēc tam redzam, ka vieta atļauj un varētu arī guļamtelpu.
Tātad cilvēki varēs atbraukt, nesteidzīgi pasēdēt uz lāvas, izbaudīt ainavu, palikt pa nakti. Tas ir tas interesantākais, ka idejas nav sākotnēji iekapsulētas, tās nāk klāt darīšanas procesā. Un darīt pašam – tas nozīmē gandarījumu un arī sava oriģinālā stāsta radīšanu.
Nav jau māksla kaut ko nopirkt – es arī varēju iegādāties gatavu būvi un nolikt ezera vidū! Bet kur stāsts? Nav.
Manai pirtiņai ir – tā tapusi no mana meža kokmateriāliem. Liepa, melnalksnis, jumtam apse… Koka dēļi apstrādāti apdedzināšanas tehnikā – te arī pirtiņas nosaukums.
Centos būvēt pēc iespējas no dabiskiem materiāliem, daudzas detaļas ir tādas, kas šeit ieguvušas savu otro dzīvi. Piemēram, draugs būvēja māju, un viņam radās ekovates atgriezumi, tos izmantoju siltumizolācijai, no cita drauga, kuram pieder logu ražotne, dabūju visus ēkas logus, kas noliktavā skaitījās nelikvīdi.
Arī pontonu ielikšanu ūdenī atrisināju praktiski – vienkāršāk jau būtu nopirkt par diviem tūkstošiem gabalā, bet var jau arī pats! Dabūju no viena autoservisa mucas, izskaloju, iztīrīju, nodrīvēju, lai laba hidroizolācija.»
Visu rakstu lasiet zemāk!
