Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Esmu bārdains un krunkains vīrs ar kaitīgiem ieradumiem,» tā par sevi teica mākslinieks Juris Jurjāns. Elegants spieķis ar sudraba rokturi un studentu korporācijas cepurīte daudzus gadus bija neatņemami Jurjāna tēla sastāvdaļa. Tā saposies, vēl pirms gada viņš mēdza parādīties izstāžu atklāšanā. Un vēl viņam vienmēr bija līdzi cigārs, ko kūpināt.
Mākslinieks ļoti mīlēja savus bērnus – kostīmu mākslinieces un scenogrāfes Ievu Jurjāni un Kristīni Jurjāni un dēlu Pāvilu Jurjānu, kuru mīļi dēvēja par brālīti. Dēls arī bija tas, kurš publiski paziņoja par mākslinieka nāvi: «Mūžība arī Jura valodā tika saukta romantiskāk, mākslinieciskāk – mūža dārzi. Juris nu ir mūža dārzos.» Māksliniekam veselība krietni pasliktinājusies pandēmijas laikā, un 79 gadu vecumā pagājušajā nedēļā devās pie savas mīļās sievas mākslinieces Aijas Jurjānes, kura šo pasauli pameta pirms septiņiem gadiem.
Viņa meita Ieva Jurjāne par tēva aiziešanu saka: «Novecošana nav nekāds prieks. Juris bija dzīvi apliecinošs, krāšņs mākslinieks. Tāda bija arī viņa glezniecība un dzīves vitalitāte.
Vecums viņam pārāk nepiestāvēja.»
Jurjāns bieži gleznojis pūces, un viņš pats šos darbus dēvēja par pašportretiem. «Tas ir ļoti ietilpīgs tēls – pūce. Bet es viņu lieku arī kā tādu vecīti, kas mīl un arī rūpējas, aizsargā. Kā sargeņģelis, bet reizē kā mīlētājs,» viņš stāstīja grāmatā «Sarunas ar Juri Jurjānu». Un atvadu vārdos tēvam viņa dēls Pāvils atklāja – tāds bijis arī Jurjāna pēdējais zīmējums: «Pēdējās drebelīgās līnijas mūsu ieviestajā skiču blociņā ir datētas ar 12. februāri. Tā ir pūcīte…»
Vairāk par gleznotāja Jurjāna dzīvi un tās nogali lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!
