«Piespiedu kārtā vācos laukā no dzimtajām mājām.» Dzejnieks Elsbergs pamet savas mātes Belševicas dzīvokli

«5. februāris. Atrodos tai pašā istabā, kur biju ar māti šīs dienas rītā pirms 38 gadiem, kad atskanēja telefona zvans. Tēvs pacēla. Klāvs gājis bojā. Tā bija vienīgā reize mūžā, kad esmu redzējis viņu histēriski raudam. Mamma vispār bruka kopā. Es biju dīvaini mierīgs. Mēģināju viņu savākt. Turēju vēsu roku uz pieres, līdz atbrauca dakteri no rakstnieku poliklīnikas un sašpricēja viņai kaut kādus trankvilizatorus vai ko. Pats sabruku tikai bērēs. Man aiz muguras kapličā stāvēja Jānis Peters un visu ceremonijas laiku turēja man roku uz pleca un savāca, savukārt, mani. Un tagad, pēc nedēļas, 12. februārī, notiks Klāva dēla rosinātā tiesas sēde par kopīpašuma izbeigšanu, kas de facto nozīmē manis izmešanu no šī dzīvokļa,» februāra sākumā ar šādu vēstījumu feisbukā dalījās dzejnieks Jānis Elsbergs – rakstnieces Vizmas Beļsēvicas dēls un pāragri mirušā  dzejnieka Klāva Elsberga brālis.

«Piespiedu kārtā lēnītēm vācos laukā no savām dzimtajām mājām, kur pavadīta lielākā daļa mūža. (Paldies, mīļie radiņi, kam daži tūkstoši eiro ačtelēs spīgo.) Traģēdija tā nav,» jau pērn novembra beigās savu situāciju ieskicēja Jānis Elsbergs.

«Vieta, kurp es vācos, ir mīļa, kompānija tur ir mīļa, bet ir viena problēma.

Vieta ir maza un tālu no Rīgas. Līdzi varēšu paņemt ļoti maz.

Ar mātes rokrakstiem kaut kā tikšu galā, ar muzeju ir sarunāts. Paliek tēva vijoļsaimniecība (apmēram 110 instrumenti + darbarīki), kā arī mūsu kopīgā (mātes, tēva, mana) bibliotēka, apmēram 10 tūkstoši sējumu. Pamazām mēģinu to visu strukturēt, kārtot, samazināt, bet neredz ne gala, ne malas,» pirms gadu mijas sūkstījās Elsbergs.

Romāna Bille un daudzu citu slavenu darbu autore Vizma Belševica nomira 2005. gadā, bet viņas vīrs Zigurds Elsbergs – 2023. gadā. Mantojums tika sadalīts vairākās daļās – trešdaļa dēlam Jānim, trešdaļa Zigurda meitai Ritai Kozlovskai un pa sestdaļai abu aizgājēju mazbērniem Matīsam un Ievai, mirušā Klāva Elsberga bērniem. Neviens no savas daļas attikties negribējis. Jānis Elsbergs šajā dzīvoklī pavadījis daudzus gadus, taču apņēmies līdz martam dzīvokli atbrīvot nu pārvākties. Viņš lēmis par labu Liepājai.