Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš aizgāja strauji un sāpīgi. Savu slimību slēpa līdz pēdējam. Un, kad tā jau bija acīmredzama, nepieņēma un neatzina. Viņš savu slimību itin kā izdzēsa no savas dzīves. «Fizisko iespēju robežās centās dzīvot tā, it kā tās nebūtu. Arī mūsu mammai viņš neko neteica, vienkārši nevēlējās. Man vēl nedēļu pirms nāves nosūtīja īsziņu, ka ar veselību viss kārtībā, lai gan es jau zināju, kā ir patiesībā. Un es domāju, ka tā ir pareizā attieksme – nelaist klāt to nāvi. Tāpat jau pienāks, ko tur vēl daudz runāt,» tā reiz sacīja viņa brālis, Dailes teātra direktors Juris Žagars. Tajā skumjajā februāra dienā tā pienāca. Nāve aizsauca Andreju 60 gadu vecumā. Jau vārgs būdams, viņš vēl paspēja nofilmēties dokumentālajā filmā kopā ar savu brāli. Tā vēlāk kļuva par skaistu veltījumu Andrejam…
Ģimenes, draugu, kolēģu un neskaitāmu talantu, kurus viņš palīdzēja atklāt, sirdīs Andrejs ir dzīvs. Ne velti katru gadu viņa dzimšanas dienās tiek rīkoti tik sirsnīgi un neaizmirstami koncerti! Tāpēc, atceroties Andreju, piedāvājam atsaukt atmiņā sarunu, kura notikusi pirms daudziem gadiem, bet ļoti labi parāda to, kāds patiesībā bija Andrejs Žagars.
