Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
41
-
1
-
1
-
29
-
0
-
6
-
0
-
Pēteris Kļava: Gavēnis ir restarts aknām
Ārsts reanimatologs Pēteris Kļava saka: «Gavēni ievēroju nosacīti, jo es jau tā maz ēdu un daudz strādāju. Turklāt neēdu gaļu un daudzus citus produktus, kas nenāk par labu veselībai, tāpēc man ir otršķirīgi ievērot gavēni. Akadēmisku gavēni varētu ievērot tie cilvēki, kam ir viegls darbs un normāls veselības stāvoklis.»
Pēteris Kļava uzsver: zinātnieki iesaka ne tikai gavēnī, bet arī ikdienā samazināt uzturā uzņemto dzīvnieku tauku daudzumu, olbaltumvielas, «līķu novārījumus» jeb zupas, piena un balto miltu produktus. Tādai vajadzētu būt normālai civilizēta cilvēka ikdienai, uz ko vajadzētu tiekties.
«No Austrumu medicīnas viedokļa pavasaris, sulu laiks, ir saistīts ar aknu darbību. Tas nozīmē, ka dziļākajā būtībā gavēnis saistīts ar aknu restartu. Zeme kļūst mīkstāka, siltāka, sāk cirkulēt sulas, un notiek atjaunošanās, kam vajadzētu atspoguļoties gan mūsu ķermenī, gan garīgajā aspektā.
Runājot par ķermeni, aknas pavasarī nedrīkst pārslogot, tās vajadzētu atvieglot no ārkārtīgi treknajiem ēdieniem, ko cilvēki ēd ikdienā. Tik daudz cilvēki saprot, ka automašīnai jāmaina filtri. Bet aknas taču ir mūsu ķermeņa filtrs, kuru nomainīt diemžēl nav iespējams, jo tas maksā pārāk dārgi… Tāpēc šo organisma filtru pavasarī vajadzētu skalot, tīrīt, kam arī domāts gavēnis. Un ne jau vienreiz gadā būtu jāgavē. Būtu labi, ja gavētu katru mēnesi.»
Pēteris Kļava organisma attīrīšanai lietojis biezeni, kas gatavots no rīvēta ābola un burkāna un sajaukts ar nelielu daudzumu apelsīna sulas un olīveļļas. Šādu recepšu esot simtiem – katram jāatrod savējā. «Zinu, ka daudzi cilvēki gatavo skābētu auzu tumi bez piena un gavēņa laikā ēd to. Gavēņa princips ir – uzturā jāvalda sārmainiem produktiem: dārzeņiem, augļiem, graudaugiem. Noteikti jādzer bērzu sulas, intensīvi jālieto dažādas zāļu tējas. Svarīgi šķidrumus lietot pareizi: nevajadzētu dzert neko aukstu, vajadzētu lietot vairāk siltus dzērienus. Pavasarī labas ir visas dzeltenās tējas, kas iedarbojas uz žulti, – ķimeņu, gaiļbiksīšu, kliņģerīšu, kumelīšu. Arī aknas attīrošas, žulti dzenošas tējas, silts minerālūdens. Kā ārsts gribu uzsvērt – nopietns, akadēmisks gavēnis jāveic ģimenes ārsta vai vismaz dietologa vai uztura speciālista uzraudzībā. Cita lieta, ja ir vēlme atteikties tikai no gaļas, piena un miltu izstrādājumiem, saldumiem. To droši drīkst darīt arī bez ārsta uzraudzības!» Ārsts gan uzsver, ka svarīga ir arī pēcgavēņa ēdienkarte. «Svarīgi, lai pēc gavēņa nav tā – neēdu, nu, tad tagad atkal ēdīšu kā lops!»
Gavēnis veicina prāta inteliģenci
Pēteris Kļava ir pārliecināts – gavēšana aktivizē arī prātu. «Kā saka svētie jogi – nozīmīga ir ēšanas garīgā substance. Tā kā mēs smaržojam ziedus, vajadzētu smaržot augļus, dārzeņus, lai ēdiena baudīšanā ir arī garīgais komponents, kas sniedz mums baudu un dara labu ķermenim. Pierādīts, ka pareizs jeb, kā jogi saka, gaišais ēdiens ietekmē mūsu prāta inteliģenci.» Gavēņa laikā ne vien labāka kļūst fiziskā sajūta, bet arī prāts noskaidrojas. Tas esot saistīts ar faktu, ka ķermenis netiek pārslogots ar pārmērīgi uzņemtu kaloriju pārstrādi. «Pacēlums saistīts ar to, ka nepārēdoties asinis pieplūst ne vien apzarnim, bet arī galvai, smadzenēm. Pēc pārēšanās pacēluma nav, ir nogurums. Jo vairāk kaloriju, jo vairāk izsīkst šūnu enerģētiskās rezerves. Tāpēc būtu jāievēro arī ikdienas gavēnis – jāaiziet no galda, kad vēl gribas ēst,» uzsver Pēteris Kļava.
«Uzskatu, ka gavēnis ir tāds kā stopkrāns mūsu garīgajai dzīvei. Reliģisks pasākums, kas liek pievērst uzmanību gan fiziskajam, gan garīgajam aspektam, domāt par to, kam cilvēks ikdienā nepievērš uzmanību. Svarīgi, lai caur gavēni mēs pieņemtu lēmumu, kā turpmāk mainīsim savu ikdienu, kā vairosim savu garīgo briedumu un kā stiprināsim savu ķermeni. Un nav nekas slikts, ja sākumā domājam tikai par ķermeni. Smagie dzīvnieku tauki, olbaltumvielas rada mūsu ķermenī brīvos radikāļus, kas ļoti ietekmē mūsu DNS struktūras, līdz ar to Latvijā katru gadu ir 17 000 vēža gadījumu. Mums pat nav ēšanas kultūras, cūciska ēšana, kas atstāj sekas. Vienkārši nevajag rīt…»
Igors Kudrjavcevs: Sātans neēd vispār…
Latvijas Austrumu vingrošanas asociācijas prezidents ārsts Igors Kudrjavcevs gavēni ievēro kopš 1991. gada, kad tika kristīts pareizticīgo baznīcā. «Gavēņa jēdziens asociējas ar ciešanu laiku, taču Svētais Antonijs atgādināja, ka gavēnis ir svētki. Tā arī gavēni uztveru – kā svētkus, kad varu svinēt uzvaru pār lietām, kas mani kārdina,» skaidro Igors Kudrjavcevs. Viņaprāt, gavēnis nenozīmē vienīgi atteikšanos no ēdiena – jāatsakās no tām lietām, kas cilvēku kārdina. «Ja atsakāmies no ēdiena, izklaidēm, dzimumdzīves, tā ir mūka prakse. Bet mēs taču neesam mūki! Gavēnis ir laiks lūgšanām un iespēja atbrīvoties no tā, kas traucē. Atceros, mans garīgais tēvs Serafims gulēja slimnīcā un cieta lielas sāpes. Gavēņa laikā māsiņa viņam atnesa pusdienas, arī kotletes, un, kad viņš no tām neatteicās, vaicāja – kā tas nākas, ka esat mācītājs, bet negavējat? Uz ko Serafims atbildēja: mans gavēnis ir manas sāpes, manas ciešanas. Arī es uzskatu, ka gavēnis nenozīmē to, ka sevi jāierobežo visās jomās! Svarīgi atmest to, kas kārdina.
Es personiski uzskatu, ka gavēnis nav tikai jautājums par gaļas neēšanu, – tad govs un zilonis jau sen būtu svēto kārtā. Kā atgādināja Austrumu mūki – sātans neēd vispār…
Gavēņa mērķis ir sakoncentrēties un maksimāli sasniegt dievišķo sevī. Kad gavēju pirmoreiz, neēdu gaļu un man bija fiziski slikti. Aizgāju pie garīgā tēva un sacīju: vienīgais, par ko domāju, – par gaļu. Viņš atbildēja: vienīgais, par ko būtu jādomā, – par Dievu. Man personiski gaļa dod mieru. Ja esmu paēdis, varu lūgties.»
Labāk atteikties no saldumiem, slinkuma un izklaidēm
Šajā gavēnī Igors Kudrjavcevs nolēmis atteikties no trim kārdinājumiem – saldumiem, slinkuma un izklaidēm. «Esmu pieņēmis lēmumu ēst mazāk, mazāk lietot uzturā to, bez kā var iztikt, piemēram, konfektes. Ja mazāk ēdam, garīgā jeb dvēseles dzīve ir aktīvāka. Atceros, kad rakstīju dzejoļus, tukšā dūšā tie tapa brīnišķīgi, tiklīdz paēdu – vairs ne.
Biežu tieku aicināts uz dažādiem pasākumiem, ballītēm. It kā nolemju vairāk lūgties, vairāk lasīt, bet pasaule taču sauc! Gavēņa laiks man dod legālu iemeslu, kāpēc es varu neiet un nepakļauties pasaules kārdinājumam. Gavēņa laiks ir mana aizsargātā teritorija. Tai laikā varu lasīt literatūru, kas mani attīsta, vai rakstīt.»
Igors ir pārliecināts, ka gavēņa laikā arī dēmoniem ir lielāks spēks. «Piemēram, pamanu, ka uznāk slinkums piecelties un aizvērt logu. Tādu sīkumu ir ļoti daudz. Arī ar to gavēņa laikā esmu nolēmis cīnīties. Jāierobežo tas, kas tev atņem laiku un spēku. Vienam tā ir makšķerēšanā, citiem facebook, vēl kādam gaļas ēšana. Gavēnis nozīmē, ka esi tikai tu, Dievs un tavs sargeņģelis. Un nevienam citam nav jāzina, ko īsti gribi ierobežot. Ja šajā ierobežošanā palīdz arī fizisks gavēnis, uz priekšu!»
Pēteris Sproģis: Gavēnis nav badastreiks
Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis pats gavēni ievēro vairākas reizes gadā – arī tad, kad, pēc baznīcas kalendāra, nav gavēņa laiks. Tomēr viņš atgādina: «Jēzus sacījis: neplāties ar gavēni, lai tas nav tava pozēšana, garīguma tēlošana, jo tad no gavēšanas nav nekādas jēgas. Ne vienā vien rakstu vietā Bībelē teikts – dzenieties pēc Dieva valstības, un pārējās lietas tiks piemestas. Man šķiet, šajā līdzībā runāts par lietām, kuras, veicot garīgā izpratnē, līdzi nāk arī materiālais vai fiziskais aspekts. Ja tu gavē un dari to ar garīgu saturu, arī fiziskais aspekts neizpaliks – gavēnis nāks par labu arī tavam ķermenim. Katrā ziņā gavēnis nav domāts kā badastreiks, lai Dievam izvirzītu ultimātus. Domāju, ka Dievs to paredzējis tā: gavē, un tu sāksi labāk saprast, ko Viņš dara un ko jau runā tavā sirdī. Gavējot cilvēks kļūst jutīgāks savā uztverē, lielā kopbilde kļūst skaidrāka un labāk saprotama.
Ko man nozīmē gavēnis? Tas galvenokārt ir ļoti intīms, garīgs pārdzīvojums.
Ja cilvēki teic, ka gavēņa laikā neskatās televīziju, neēd šokolādi vai nespēlē datorspēles, par to man gribas mazliet pasmaidīt.
Protams, kaut kāda vērtība var būt arī tam, ka noliekam malā datoru un telefonu, bet domāju – jābūt godīgam pašam pret sevi… Cilvēkam ar vāju veselības stāvokli tas varbūt ir pareizi, taču citādi…
Kad es gavēju – un daru to pietiekami bieži –, parasti atsakos no ēdiena: dzeru vai nu tikai ūdeni, vai sulas.» Bīskaps uzsver – viņš nepiešķir lielu nozīmi tam, vai gavēņa motivācija ir gavēnis garīgā izpratnē vai vēlme attīrīt organismu, jo parasti šie abi iet roku rokā. «Ja motivācija ir vēlme attīrīt organismu, es jutīšu arī garīgu iespaidu. Un pretēji – ja motivācija būs garīgs gavēnis, es to izjutīšu arī fiziski. Gavējot mēs jūtam, cik īstenībā ķermenis ir vienots, ka sadalījums – garīgais un fiziskais – bieži ir mākslīgs.»
Saasinās maņas, un noskaidrojas prāts
Kā liecina Pētera Sproģa pieredze, gavēņa laikā grūtākais nav neēšana, bet tas, ka nezini, ko darīt tai laikā, kad parasti ēd. «Ikdienā ēdiens ir kā nomierinātājs, kas palīdz atslēgties no dienas steigas: dienas vidū tu domā, uz kuru kafejnīcu vai restorānu iesi, ko pasūtīsi un ko ēdīsi. Un tad vēl pats ēšanas process… Ja no dienas rituma izņem laukā trīs četras ēdienreizes, tas nenoliedzami liek domāt par to, kāpēc atsakies no ēdiena. No savas pieredzes arī varu teikt: atsakoties no ēdiena, domas kļūst skaidrākas. Arī maņas kļūst izteiktākas – sajūti smaržas, ko pirms tam nejuti, naktī labāk izgulies, ķermenis ir labāk atpūties, otrā rītā galva ir skaidrāka. Taču ir arī šķietami negatīvā puse – tas, kas tevi līdz šim kaitinājis, sāk kaitināt mazliet vairāk un dziļāk, un tā ir iespēja strādāt ar savu prātu, dvēseli, emocijām.» Bet ko tad īsti iesākt ar šīm brīvajam stundām, kas parasti tiek tērētas gatavošanai vai ēšanai? «Nebūtu slikti, ja šo laiku varētu aizpildīt ar kādas vērtīgas grāmatas lasīšanu vai pārdomāšanu. Varbūt ir kādi jautājumi, par kuriem vajadzētu padziļināti domāt un ieklausīties, ko par to saka sirdsapziņa un Dieva balss tevī. Varbūt tie ir kādi pagātnes, attiecību notikumi, ko tieši šajā laikā atcerēties, izvērtēt un apcerēt. Šis ir labs laiks, lai izvērtētu savas prioritātes, saliktu tās pa plauktiem. Mans uzskats ir – šis laiks jāvelta garīgām lietām. Citādi… ja neēd vienkārši tāpat, bez dziļākas jēgas, tā ir tikai badošanās.»
Reizēm cilvēki saka – gavējot notiek kas pārdabisks. Pēteris Sproģis uzsver: pārdabiskais, garīgais pieskāriens jūtams ik uz soļa, taču tas, vai to izjūtam, ieraugām, ir katra ticības jautājums.
«Domāju, ka gavēņa laikā brīnumi notiek tāpēc, ka cilvēks ir sagatavojis sevi tos pamanīt. No mūsu gavēšanas Dievs un Dieva darbība, visticamāk, nemainās, bet mainās mūsu spēja to uztvert, pamanīt. Mēs kļūstam garīgi daudz jūtīgāki – tā vismaz esmu to novērojis sevī. Pirmajā un otrajā gavēņa dienā koncentrēšanās ir mazāka, jo kafijas atkarības dēļ mēdz iesāpēties galva. Toties, kad tiec pāri pirmajām grūtībām, prāts patiešām it kā apskaidrojas. Ja gavēņa laikā ir kāda uzstāšanās, domas ir kristālskaidras, tu precīzi zini, ko gribi pateikt un kā to izdarīt.»
Cik garam jābūt gavēnim? «Parasti gavēju nedēļu vai desmit dienas. Taču tas atkarīgs no katra cilvēka organisma iespējām. Lai gavētu, nepieciešamas kaut minimālas fizioloģiskas zināšanas un noteikti jāpazīst savs ķermenis. Reizēm cilvēki saka: man sāk sāpēt galva, tātad organismam kaut kā trūkst. Vienīgais, kā trūkst, – kofeīna. Sāpes rada arī cukura līmeņa straujās svārstības. Šādā gadījumā labi palīdz medusūdens – tas var novērst galvassāpes.»
Materiāls publicēts 2015. gada Ievā, nr.7.
Lasi tālāk: Gavēnis ne tikai ķermenim, bet arī prātam!
