Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dīvaina īzsziņa un klātbūtnes sajūta
Pirmdien, 20 maijā, komponists Juris Kulakovs būtu svinējis 66. jubileju. Visnotaļ maģisks skaitilis, un varbūt tāpēc ap šo laiku ar viņa tuvajiem notiek tik dīvainas lietas? Lai godinātu mūžībā aizgājušo Juri Kulakovu, maija vidū izskanēja vērienīgs piemiņas koncerts Sirds kā pērkondārds. Viens no koncerta spilgtākajiem mirkļiem bija, kad ekrānā uz skatuves parādījās Juris, kurš savā runas manierē piesaka dziesmu Baletomānija. Kulakovam skaitot dziesmas vārdus, bet mūziķiem piespēlējot viņa teiktajam, klātesošajiem šķita, ka Latvijas rokmūzikas leģenda patiešām atrodas turpat uz skatuves. Tā noticis arī brīdī, kad uz tās kāpa komponista meita vijolniece Justīne Kulakova-Sipņevska, lai izpildītu skaņdarbu Romance. Iepriekš viņa to bija spēlējusi kopā ar tēvu. «Jutu, ka tētis ir man līdzās,» žurnālam Privātā Dzīve sacīja Justīne. «Interesanti, kad strādāju pie Romances, darīju to naktī. Manis tas bija neparasti. Es pēkšņi varēju rukāt bez apstājas. Izjutu īpaši pacilājošu radošo noskaņu. Tajā brīdī, kad strādāju bez atelpas, jutos kā riktīga Kulakova meita. Es nedaru speciāli kā viņš, bet man mēdz uznākt tādi pēkšņi iedvesmas brīži.
Un es nevaru izskaidrot, no kurienes tas nāk,» teica komponista meita.
Arī uzreiz pēc tēva aiziešanas meita redzējusi zīmīgu sapnis. «Sapnī pēkšņi saņēmu īsziņu telefonā: «Kur ir Kulakovs?» Tas ir raksturīgs jautājums saistībā ar tēti,» nopūšas Justīne.
Tas parādījās debesīs
Grupas Pērkons soliste Ieva Akuratere pauda: «Esmu piedzīvojusi mistiskus un neizskaidrojamus brīžus.
«Nedēļu pirms viņa nāves debesīs redzēju neparastu skatu
– varavīksni un mākoņus, kas kopā bija izveidojuši krāšņu taureni. Un es tieši tajā brīdī iedomājos par Juri. Joprojām to nespēju izskaidrot, bet man pēc šī skata pēkšņi bija tāda spēcīga un neizskaidrojama vēlme aizlūgt Dievam par Jura dvēseli,» stāsta Ieva. Sāpes kaut nedaudz remdē tas, ka viņa ik pa laikam jūt Kulakova klātbūtni. «Trīs dienas pirms koncerta, piemēram, jutu, ka Jurītis mani apstaro ar savu smaidu. Sapratu, ka viņš ir priecīgs par šo koncertu,» teica Ieva.
Podziņas sāka grozīties pašas no sevis…
Grupas Instrumenti dalībnieks Reinis Sējāns bija koncerta mākslinieciskais vadītājs, un Kulakovs bija viņa muzikālais krusttēvs. Mistiskas sajūtas Reinis piedzīvojis, kad radījis veltījumu Kulakovam – skaņdarbu Sirds kā pērkondārds. «Ja godīgi, nebiju plānojis rakstīt viņam dziesmu.
Skumjajā brīdī sēdēju viens pie klavierēm… Un rokas pašas pēkšņi sāka spiest taustiņus.
Ir grūti vārdos aprakstīt tās izjūtas, kas mani pārņēma. Parasti šādu skaņdarba radīšanai ir nepieciešams mēnesis, bet to izdevās izdarīt vienas dienas laikā. Tas ir brīnums! Joprojām nevaru izskaidrot, kā tas var būt, ka podziņas sāka grozīties pašas no sevis. Šķita, ka Juris caur mani gribēja radīt šo skaņdarbu. Man pat liekas, ka tā ir viņa dziesma,» teica Reinis.
Vairāk lasi un skati žurnālā Privātā Dzīve.
