Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Simboliskā Dantes tiesas sprieduma pārskatīšana konferencē šā gada maijā bija viens no pasākumiem, šogad atzīmējot dižā dzejnieka 700. nāves gadadienu. Tajā piedalījās vēsturnieki, lingvisti, juristi, ieskaitot Itālijas Augstākās tiesas tiesnesi Margaritu Kasano, kā arī seno notikumu dalībnieku tiešie pēcteči – Dantes mantinieks astrofiziķis Sperello di Serego Aligjēri un Antuāns de Gabrielli, kurš ir Danti notiesājušā Florences tiesneša Kantes de Gabrielli da Gubio pēctecis. Konferences beigās Kasano izziņotais spriedums bija, ka Dante Aligjēri notiesājošo spriedumu noteikusi viņa «politiskā piederība».
«Florence vienmēr ir jutusies nedaudz vainīga par to, ko nodarījusi vienam no saviem slavenākajiem pilsoņiem. Tas novedis pie mēģinājumiem labot nodarīto, un šis pasākums ir daļa no tā,” saka viņa pēctecis 19. pakāpē Serego Aligjēri. Viņš uzskata, ka slavenais sencis par tiesas lēmuma pārskatīšanu būtu pasmējies: «Tam nav nekāda praktiskas nozīmes, taču ir interesanti izskatīt vēsturiskos un juridiskos iemeslus, kas noveda līdz viņa trimdai.»
“Dante tika notiesāts, devās trimdā, kur pavadīja visu savu atlikušo dzīvi un nekad neatgriezās Florencē. Jebkas, ko mēs izdarīsim šodien, to vairs nemainīs,” piebilst Aligjēri.
Arī savu nemirstīgo darbu – Dievišķo komēdiju – Dante sarakstīja trimdā, iesākot 1308. un pabeidzot gadu pirms savas nāves, 1329. gadā.
Speciālisti pētīja, vai arī šodien Dantem Aligjēri tiktu piespriests tāds pat sods kā 1302. gadā – izsūtījums un nāvessods, ja viņš mēģinātu atgriezties Florencē.
14. gadsimtā Florence pēc gvelfu cīņām bija sašķēlusies Baltajā un Melnajā frakcijā. Kad 1301. gadā pilsētu pārņēma Melnie, Dante, kurš piederēja Baltajiem, tika apsūdzēts kukuļņemšanā. Dzejniekam tika piespriests tiem laikiem ļoti ievērojams 5000 florīnu naudas sods un divu gadu aizliegums ieņemt amatus publiskajā sfērā. Kad Dante 1302. gada martā neieradās atkārtotajā tiesā, viņam piesprieda mūža izsūtījumu.
1315. gadā, kad Dante nepiekrita amnestijas nosacījumiem, tiesa viņam un dzejnieka dēliem piesprieda nāvessodu, nocērtot galvu. Lai izvairītos no šāda likteņa, ģimene bēguļoja pa dažādām Itālijas pilsētām. Dante nomira 1321. gadā Ravennā, kur paliek apglabāts joprojām, lai arī Florence vairākkārt mēģinājusi atgriezt dzejnieku dzimtajā pilsētā.
Laikraksts norāda, ka jebkurš galīgais spriedums var tikt pārskatīts, ja lietā ir jauni pierādījumi, kas parāda likumpārkāpēja nevainību. Pieprasījumam, ko var ierosināt notiesātā mantinieki, nav laika ierobežojuma.
“Dantem tika piespriesti divi sodi. Pirmais bija izsūtījums, otrais bija nāvessods, un bija interesanti noskaidrot, vai, ņemot vērā tālaika Florences likumus un pašreizējos tiesību principus, abus spriedumus varētu pārskatīt,” laikraksts Corriere della Sera citē Florences universitātes tieslietu profesoru Alesandro Travēzi.
