«Kad esmu pieaugusi, varu arī teikt, ka apbrīnoju savu mammu,» Santas Ančas intervijā žurnālam Pērle saka kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Viņas un aktrises Katrīnas Pasternakas mamma bija Nacionālā teātra prīma un Teātra savienības priekšsēdētāja Lidija Freimane.
«Viņu apbrīnoju par visu viņas dzīvi. Par to, ko viņa izdarījusi sabiedrībai, – atjaunoja Teātra muzeju, arī par viņas ārkārtīgo godaprātu, nemaz nerunājot par to, ka viņa bija izcila aktrise. Mēs ar Kati (aktrise Katrīna Pasternaka) kādreiz runājām, ka mamma bija maz mājās, bet tas laiks bija ļoti pilnvērtīgs. Savukārt vasarās dzīvojām Zvejniekciemā, un tur bija visas kopā būšanas,» atminas Kristīne.
«Apbrīnoju, kā viņa mācēja gan ģimeni noturēt, gan māju būvēt, būt aktrise un, kad vajadzēja, būt kopta, bet, kad tas nebija svarīgi, varēja līdzināties jebkurai lauku sievietei. Ar traģēdijām tikt galā. Viņas dzīve tiešām bija romāna vērta. Mammai bija teiciens – viss jādara pēc kārtas. Varbūt tas arī deva spēku izturēt, ka pēc kārtas ir jāiet tālāk,» spriež kostīmu māksliniece.
Lidijas Freimanes vīra Latvijas PSR Mākslas fonda direktora Jāzepa Pasternaka baisā slepkavība vēl aizvien ir viens no mīklainākajiem noziegumiem Latvijas kriminālistikas vēsturē, un Lidijai ar meitām bija jātiek pāri šai traģēdijai. Lidija no šīs pasaules aizgāja 71 gada vecumā 1992. gadā.