Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Smalkā kūrortā tikai ar sejas maskām
«Francija un Austrija ir ciet tūristiem, atlika Šveice,» pagājušajā nedēļā no pasaulslavenā kalnu kūrorta Sanktmoricā vēstīja bijušā ABLV Bank īpašnieka Oļega Fiļa draudzene Kristīne Jelinska. «Esmu šeit pirmo reizi, bet man ļoti patīk. Jūtamies droši. Visur prasa valkāt maskas, arī uz ielām,» atzina viņa
Visas trases Sanktmoricā ir vaļā, restorāni – tikai līdzņemšanai, bet viesnīcu restorānos gan apkalpo savus nakšņotājus. Apģērbu veikali strādā. Sejas maskas jālieto arī uz pacēlājiem,» atklāja Fiļa draudzene. «Lidojām uz Šveici caur Milānu, tādēļ zvanīju uz Itālijas vēstniecību, lai uzzinātu, kas nepieciešams, šķērsojot Itāliju. Aizpildījām speciālu veidlapu mājās un pievienojām Covid-19 testa rezultātus – negatīvus un ne vecākus par 72 stundām. Anketu pieņēma lidostā, Covid-19 testu neviens nekur nejautāja. Pieteicos testam arī nākamajā dienā pēc atbraukšanas uz Latviju. Neskatoties uz pašizolāciju, to veicam gan pirms ceļojuma, gan pēc tā,» tā Kristīne.
Soču kalnos kovida neesot
Dziedātajā Liene Greifāne ziemas priekus bauda kopā ar vīru Igoru un dēlu Kristoferu slēpošanas kūrortā Sočos. «Man jautā, vai šeit nav kovids? Sočos, kur dzīvo oficiāli ap 500 000 un neoficiāli ap divi miljoni iedzīvotāju, pēdējo reizi pa radio teica, ka esot tikai pieci saslimušie. Kalnos, par laimi, nav neviena,» vēstīja Liene.
Dodas uz kalnu pirmdienā
«Vēl joprojām jauni un traki. Un neceriet, mēs tā arī nenokritām,» Riekstukalna slēpošanas trasē Baldonē pagājušās pirmdienas vakarā lepojās TV raidījuma Superbingo vadītājs Armands Simsons. «Divas foršas un sniegotas stundas,» gandarīta bija viņa sieva Iveta Simsone.
Ceļas sešos no rīta
«Šodien bija ļoti skaists rīts. Mums vakar vakarā izdevās rezervēt laiku Žagarkalnā uz pulksten deviņiem. Cēlāmies sešos no rīta, lai paēstu brokastis un mierīgā garā aizbrauktu līdz Cēsīm,» atklāja kafijas namiņa Kurts Coffee īpašniece Ketija Karlsone, kura slēpošanas priekus baudīja kopā ar vīru Ēriku un abu meitām Miu un Olīviju.
«Meitenes pēdējo reizi uz dēļiem bija pagājušajā gadā, arī tad tikai divas reizes. Šorīt gāja traki. Ne viena, ne otra no sākuma nevarēja uzbraukt ar pacēlāju. Pirmajā reizē ar Olīviju kāpām kalnā augšā, nesot savus dēļus. Slapjām mugurām! Bet tas bija to vērts, jo lika gribēt pacensties un nākamajā reizē tikt augšā ar pacēlāju. Divas stundas nodauzījāmies pa kalnu. Pasakaina dieniņa.»
