Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ar ministra algu māja jumtu nenopelnīja
Ļoti atklāta un sirsnīga žurnālistes Aivas Kanepones saruna ar Andri Vilku žurnālam «Ieva» tapa laikā, kad viņš vēl bija Latvijas finanšu ministrs. Jau toreiz viņš skaidri zināja – noslēdzot darba gaitas augstajā un atbildīgajā amatā, viņš aizies no politikas. «Tā es biju nolēmis no pašā sākumā. Kā es ienācu politikā – it kā no nekurienes –, tā esmu gatavs aiziet. Es nācu kā uz misiju. Nezinu, vai kāds ministrs būtu amatam pierunāts veselu mēnesi. (..) Esmu veiksmīgi ticis galā. Bet zinu, kāda ir dzīve bez politikas, un gribu atgriezties savā būtībā,» toreiz sacīja Vilks.
«Par darbu nebaidos, kopš bērnības esmu pieradis daudz strādāt. Un man tiešām svarīgs arī atalgojums. Man ir saistības. Vecākiem laukos mājai jumts brūk.
Citi lasa
Ja es turpināšu strādāt ministra amatā, tad, kad būšu sakrājis naudu jumtam, viss būs sabrucis.
Es nevaru to atļauties, ja zinu, ka citur man ir iespējas pelnīt vairāk. Atgriežos tur, no kurienes esmu nācis, – krietni godīgākā vidē,» pirms 11 gadiem atklāti pauda viņš.
Alka pēc brīvības
«Man patīk iekšēja brīvība un godīgums. Politikā daudz liekulības, un man diezgan skumji to visu redzēt. Pat ja tu dari labas un pozitīvas lietas, tevī negrib īsti ieklausīties. Un brīvdienās tu no tā nevari atslēgties, tu visu laiku esi uzvilkts, jo nezini, no kuras puses tevi sitīs. Labi, es esmu noturīgs pret stresiem, bet gribas sajusties brīvi,» neslēpa Vilks. «Man ir hobiji, man patīk ceļot, patīk brīvajā laikā būt dabā un strādāt laukos – es gribu dzīvi izjust vairāk. Nevis būt politiķis, kuru visu laiku sit kā boksa maisu,» atklāts bija Vilks.
Smaga darba nebijās
Andris Vilks nāca no krietnas, strādīgas, latviskas ģimenes. «Parasti, godīgi cilvēki, nav mums slavenu mākslinieku, zinātnieku vai politisko līderu. Vecāki dzīvoja Valkā, mamma strādāja medicīnā, tēvs elektriķis,» stāstīja viņš. Savu bērnu Andrim Vilkam nebija, taču blakus vienmēr bija dzīvesbiedre – ģeogrāfe, ar kuru iepazinās jau agrā jaunībā.
Ļoti svarīga vieta Andrim Vilkam bija viņa dzimtas mājas Lībieši.
«Tas bija grūts laiks, kad mēs atguvām savu zemi Drustos, netālu no Gaujas. Bija jāpērk traktors un jāsāk ar to strādāt, un nebija pat neviena, kam kaut ko pajautāt. Zeme liela,
40 hektāri jāapkopj, un mums tur ir stāvas nogāzes, kur traktors var apgāzties.
Tad es atstāju citus darbus un gadu nodzīvoju tikai laukos,» atminējās Vilks. «Psiholoģiski bija grūti, jo es neesmu tehnikas cilvēks. Tēvs arī. Mums pat mašīnas nekad nebija bijis, traktors bija mūsu pirmā mašīna. Tikām galā. Bet darba tur joprojām daudz,» stāstīja viņš. Lielo saimniekošanu beidzamajos gados tur bija uzņēmusies eksministra māsas ģimene. Arī viņam smagi lauku darbi nedēļas nogalēs bija vislabākā atpūta. Tie atbrīvojuši prātu jaunai darba nedēļai.
Viegla pārtika un tibetiešu vingrinājumi
Andris Vilks ļoti rūpējās par savu veselību. «Es daudz strādāju ar sevi, vingroju, sportoju, daru fiziskos darbus. Ienākot politikā, pārgāju uz veģetāro pārtiku.
Sapratu, uz kādu elli eju, un ļoti mobilizējos,» savulaik stāstīja Vilks.
«Viegla pārtika palīdz – jo mazāk enerģijas izlieto pārtikas pārstrādei, jo labāk jūties. Sapratu, ka man enerģētiski jābūt stipram, un novilku kā ar nazi. Cilvēki domā: ja smagi strādā, tad jāēd smagi – tas ir māns,» uzskatīja bijušais politiķis.
«Palīdz domu aizdzīšana. Ir tādi pieci tibetiešu vingrinājumi, kurus veicu katru rītu. Izlaižu tikai tad, kad esmu lidmašīnā vai nakti strādājis. Tas sakārto enerģētiku. Skrienu garās distances, slēpoju un daru visus fiziskos darbus. Fiziskā slodze ļoti palīdz,» stāstīja viņš.
Diemžēl ar to nebija gana. Pēdējos dzīves gados veselība Andri Vilku tomēr ļoti pievīla. Viņš ilgstoši un smagi slimojis… Viņa gaitas šajā pasaulē noslēdzās pārāk ātri. Viņam mūžīgi būs tikai 60…
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
