Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Čekas lieta Nr. 25908
Saprotot, ka politiskā situācija Eiropā ir nemierīga, Grīns atgriezās Latvijas armijā un Parīzes vietā 1939. gadā tika iecelts par Armijas štāba Apmācības daļas 3. nodaļas priekšnieka palīgu, bet nedaudz vēlāk – līdzīgā amatā Audzināšanas daļā. Meitenes tika aizsūtītas uz laukiem. Pēc valsts okupācijas pirmās pārmaiņas Armijas štābā skāra tieši Audzināšanas daļu, un 8. jūlijā kapteinis Grīns tika ieskaitīts Apmācības daļas virsštatā. Drīz pēc tam Latvijas armija tika likvidēta.
1940. gada 4. oktobrī bijušais Audzināšanas daļas priekšnieks pulkvedis Ādolfs Kontrovskis Grīna atestācijā atzīmēja: «Plaši pazīstams literāts. Šādā savā darbā strādājis ar ļoti labām sekmēm. Militārās zināšanas novecojušas. Bez atkārtošanas kursa ierindas amatus ieņemt nevar. Fiziskā ziņā ar vāju veselību. Morāliskā ziņā trūkumi nav novēroti. Labs.»
Pēc okupācijas padomju vara Latvijas virsniekus it kā uz vasaras nometni nometināja Litenē. Viņa krimināllietā konstatēts, ka apcietināts par kontrrevolucionāru darbību 1941. gada 16. jūnijā Jaungulbenes pagastā topogrāfisko uzmērījumu darbu laikā. Ar vēl diviem virsniekiem viņš aizvests uz Rīgu un ieslodzīts sākumā čekas pagrabos Stabu ielā, pēc tam Centrālcietumā.
Jūnijā jau pēc PSRS un Vācijas kara sākuma kopā ar citiem ieslodzītajiem lopu vagonā viņu nogādāja no Rīgas vispirms uz Krjažas cietumu, pēc dažām nedēļām liellaivā pa Volgu ieslodzītie aizvesti uz Astrahaņas cietumu.
Grīna likteņbiedrs leitnants Jānis Zariņš, kurš kopā ar viņu bija kopš apcietināšanas, atcerējās, ka ceļā no Rīgas dzelzceļa arestantu vagonā kapteinis Grīns bez vēlēšanām atzīts par vecāko.
Kad kāds jauns kriminālists nolamājis Zariņu, rakstnieks bargā balsī viņu apklusinājis sakot: «Kā jūs uzdrošināties apsaukāt Latvijas armijas virsnieku!» Arhīva materiālos čekas safabricētā lieta ir ar numuru 25908.
Jau 10. novembrī viņu tiesāja kara tribunāla slēgtā sēdē un atzina, ka viņš ar saviem sacerējumiem veica pretpadomju propagandu, apmeloja padomju varas orgānus un veica aktīvu darbību pret revolucionāro kustību Latvijā. Pratināšanās Grīnam cita starpā pārmesta kontrrevolucionāras dumpinieka dziesmas sacerēšana dienesta laikā teritoriālajā korpusā un savu kareivju noskaņošana pret padomju iekārtu.
Tiesa piesprieda augstāko kriminālo sodu – nošaušanu ar visu Grīnam piederošās mantas konfiskāciju. Lai gan varēja, viņš nelūdza apžēlošanu un pats atzina, ka vienmēr bijis latviešu nacionālists. 25. decembrī Aleksandru Grīnu 46 gadu vecumā nošāva.
