Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Trīs brāļi
Jānis bija vecākais. Rotaļājās ar mājas kalpu bērniem. Cūkas ganīt negribēja, bet makšķerēšana, riekstošana un sēņošana kopā bija ikdiena. Iemācījies lasīt, gribēja izlasīt visu, ko vien varēja atrast. Viņa sestajā mūža gadā 3. augustā piedzima Jāņa brālīši–dvīnīši, kurus nokristīja par Mārtiņu un Jēkabu. Kad dvīņubrāļiem bija divi gadi, Mārtiņš smagi saslima. Viņš apbedīts Kalna pagasta Ērgļu kapsētā. Palika Jēcītis – tā lielais brālis Jānis sauca Jēkabu.
«Viņš raudzījās caur pieri kā aunelis, bija spītīgs. Brālītis rādīja flegmatisku raksturu, kamēr es biju sangviniķis,» atcerējās Jānis Grīns mūža otrajā pusē. Viņa atmiņas izlasāmas grāmatā Redaktora atmiņas, kuras apkopoja dēls jau pēc tēva nāves un izdeva Stokholmā 1968. gadā. Turpat viņš rakstīja:
«Reiz mūsu ģimenē notika vienošanās par to, ka es esot mantojis mātes figūru un tēva dabu, bet jaunākais brālis Jēkabs – tēva figūru un mātes dabu.»
Arī Jēkabs agri iemācījās lasīt. Labprāt lasīja par karavadoņiem, lielām zemēm un tautām, ievērojamiem cilvēkiem un svarīgiem notikumiem. Kad sāka mācīties rakstīt, izrādījās, ka viņš ir kreilis, bet pieaudzis vienādi veikli rakstīja ar abām rokām pārmaiņus. Agri Jēkabam pamodās interese par vecākiem cilvēkiem, kas māk ko pastāstīt. Tie mēdza ierasties arī Ziedos, un, kad tie sāka savus nostāstus, Jēcis bija uzmanīgākais klausītājs. Jānim tolaik tādi stāsti patikuši mazāk.
Abi izbaudīja arī mazās Muižgala pamatskolas burvību, kas iemācīja patstāvību. Tur ikvienam bija sava gultiņa, ēdamistabā pārtikas lādīte ar nedēļas provīziju – maizes puskukulis, ciba ar sviestu un biezpienu, kāds gaļas gabaliņš.
Vasarās tur iemācījās vēžošanu – ar roku izraujot vēzi no alas. Jānim šī vēžu ķeršanas kaislība palika uz visu mūžu. Bet ne tikai to deva skolas laiks. Muižgala un pēc tam Jēkabpils skolu bibliotēkas tika izlasītas krustu šķērsu. Jānis pat tika pie skolas pārziņa grāmatu skapja romānu blāķiem un visam mūžam apguva prasmi lasīt ātri un lielos vilcienos uztvert saturu, kas viņam palīdzēja vēlāk, kad vajadzēja lasīt un vērtēt citu autoru manuskriptus.
«Man noveidojās īpata lasīšanas metode, ar kuru skrēju cauri lappušu simtiem. Tad man bija 10–12 gadi. Kas ir rakstu māka, to sāku apjaust vēlāk.
Vīra gados lasīju divējādi – labus stilistus lēnām, izgaršojot, bet sliktākus ātrāk, dažus gluži zibenīgi.
Tomēr saturu, kaut lielos vilcienos, paturēju allaž labā atmiņā. Īpaši strādādams lielajā Valtera un Rapas firmā, rediģēdams Daugavu, izlasīju milzumu visdažādāko manuskriptu. Līdzīgi tas bija teātrī ar lugu autoriem.» Tādas atmiņas atstājis Jānis Grīns.
Viņa skološanās beidzās 1905. gada pavasarī, tad, vasaras mācībā nogājis, iesvētījās Biržu baznīcā. Togad vecais Grīns bija pagasta vecākais un revolucionāri, gribēdami piespiest viņu atteikties no amata, divreiz mēģināja dedzināt mājas.
Tikmēr Jēkabs mācījās vēl pagastskolā, bet pēc gada iestājās Jēkabpils Tirdzniecības skolā, kur viņa tieksmi uz literatūru pabojāja skolotājs, runājot vien par Veco Stenderu un garīgo rakstniecību. Tāpēc te Jēkabs vairāk ieinteresējās par dabas zinātnēm.
Zināms, ka goda neparādīšanas dēļ skolotājam viņu no skolas izslēdza un viņš prātoja: bēgt ar kuģi vai tapt par lopu pārraugu.
Tomēr no abiem nodomiem nekas neiznāca, un viņš aizbrauca pie Jāņa, kurš tobrīd bija Rūjienā, kas bija viena no pieturvietām viņa privātskolotāja gaitās, mācot ģeogrāfiju un vēsturi, bet pēc pusgada devās uz Cēsu proreālskolu. Te mitinājās skolas biedra Edvīna Medņa, vēlākā pulkveža un literāta, mammas. Cēsu laikā Jēkabs daudz lasīja tolaik populāros modernos rakstniekus. Ļoti viņam patika Oskars Vailds un Edgars Po, abus gan viņš lasīja krievu tulkojumā, tai pašā laikā pats mēģināja tulkot latviešu rakstnieku gabalus krievu valodā.
Arī Jānim skolotāja gaitās radās vēlme pašam rakstīt. Tieši Cēsīs iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums Pirmdiena. Un Cēsīs viņš sastapa arī zobārsti Alvīni Jannau, un viņa vēlāk kļuva par Alvīni Grīnu. Alvīne bija dzimusi Drustu Auļukalnā un jaunībā bija viena no Jelgavas latviešu Piektā gada paaudzes nemierīgajām ģimnāzistēm.
