• Operas direktors Siliņš: Atteikšanās no krievu klasiķiem būtu zaudējums sabiedrībai. Ko saka citi?

    Slavenības
    Lauma Lapsa
    22. aprīlis, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No publicitātes materiāliem (LNOB)
    Arvien biežāk un asāk šajā pavasarī uzjundī jautājums – vai laikā, kad Ukrainā plosās Krievijas izraisītais karš, Latvijā vispār ir vieta Krievijas mākslai.

    Aprīļa sākumā koncertmeistare un vijolniece Marta Spārniņa aizvadīja savu pēdējo koncertu kamerorķestrī «Sinfonietta Rīga», kurā darbojās 14 gadus. Iemesls – viņa kara laikā nevēlas izpildīt krievu autoru mūziku.  Sākotnēji vijolniece lūgusi piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu uz krievu autoru koncertiem, taču diriģents Normunds Šnē viņai to liedzis. Šis notikums raisījis pārdomas daudziem kultūras darboņiem – vai tiešām mums jāatsakās no Krievijas kultūras vērtībām?

    Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egīls Siliņš uzskata: «Atteikšanās no krievu klasiķiem būtu liels zaudējums sabiedrībai, un neviens skatītājs līdz šim nav vērsies operā ar lūgumu mainīt repertuāru. Vismaz man šādi gadījumi nav zināms. Arī no māksliniekiem un citiem darbiniekiem nav nākuši atteikumi piedalīties izrādēs, kuru pamatā ir krievu autoru darbi.»

    Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis saka: «Lietuva un Polija ir atteikušās no krievu klasiķu darbiem, bet pārējās valstis – nav. Uzskatu, ka svarīgāk ir nevis cīnīties ar krievu autoriem, bet domāt, kā vairāk varam palīdzēt ukraiņiem. Mēs esam pieņēmuši darbā ukraiņu balerīnas. Arī mūsu nākamo pirmizrādi veido ukraiņi, kuriem tagad nav iespēju iestudēt jaunus darbus. Mūsu nostāja ir stingrs Ukrainas atbalsts.»

    Viens no vadošajiem operas solistiem Jānis Apeinis žurnālam «Privātā Dzīve» atzina: «Man ir bijusi ļoti spilgta titulloma Pētera Čaikovska operā «Jevgeņijs Oņegins», kuru esmu dziedājis desmit gadu. Pašlaik dziedu citā Čaikovska operā – «Pīķa dāma». Ar Oņeginu esmu uzstājies arī Sanktpēterburgā, bet tagad turp vairs nebraucu. Atteicos, jo Ukrainā notiek karš. Nevēlos uzstāties valstī, kurā pie varas ir tāds cilvēks.Man pašam gan īsti nav skaidrības, kā krievu autorus var pīt iekšā šajā karā. Ne Puškinam, ne Čaikovskim nav saistības ar šo karu. Tāpēc visas šīs runas mani skumdina. Arī tas, ka grib novākt Puškina pieminekli, ir muļķīgi un nepareizi. Esmu pret karu, bet uzskatu, ka politikā nav jāievelk ģeniāli autori, kas turklāt jau ir aizsaulē. Tāpēc turpināšu dziedāt Čaikovska operizrādēs.»

    Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba uzsvēra: «Latvijas Nacionālajā teātrī Mihaila Bulgakova izrāde notiek latviešu valodā, un šobrīd mēs turpinām iestudēt krievu autoru darbus. Nezinu, kāds risinājums ir vispareizākais, bet personīgi es uzskatu, ka krievu autorus vajag iestudēt, ja runa ir par klasiku vai mūsdienu dramaturģiju, kas tieši un konkrēti runā par nejēdzībām kaimiņu zemē un pasaulē kopumā. Manuprāt, sabiedrība ir par maz diskutējusi par šo jautājumu. Diskusijām vajadzētu notikt skaļi, ar atklātām kārtīm, lai spētu vienoties par to, kas tad ir labi un kas ne, ņemot vērā šodienas situāciju Ukrainā.»

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē