Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Tic, ka sabiedrība mainīsies
Lingita atceras – pirms pāris gadiem, kad pasauli skāra terorisma vilnis, arī Latvijā attieksme pret tumšādainiem cilvēkiem saasinājusies. «Kāda sieviete autobusā man jautāja: «Kāpēc pasaulē notiek terorakti?» Teicu, ka nezinu. «Kā? Tev taču jāzina!» kliedza sieviete. Vajadzēja taisnoties, ka man nav nekāda sakara ar teroraktiem.
Sarunas nobeigumā viņa dievojās, ka nenosūdzēs mani migrācijas dienestā.
Šī saruna notika pārpildītā autobusā, un neviens neiesaistījās. Par to sāp visvairāk,» neslēpj viņa.
Reiz kāds vīrietis lielveikalā sajūsminājās par Lingitas latviešu valodas prasmi. Viņš neticēja, ka jaunā, tumšādainā meitene ir latviete, un sarunas beigās paziņoja – esot pret to, ka tik daudzu tumšādaino dzīvo Latvijā, jo nevienā teroraktā neiztiekot bez tumšādainajiem. «Tad gan mani aizstāvēja kasiere. Teica, ka zina mani kopš bērnības,» atceras Bopulu.
«Tagad cenšos neņemt galvā cilvēkus, kuri neuztver mani kā latvieti. Galvenais, ka savā sirdī esmu latviete un citas dzimtenes man nav. »
«Gribas ticēt, ka bērnībā piedzīvotais veidojis mani par iejūtīgu, saprotošu cilvēku,»
saka Lingita. «Es ticu, ka Latvija turpmākajos gados kļūs pieņemošāka. To varētu mainīt ar sapratnes veicināšanu, sabiedrības izglītošanu un emocionālās inteliģences paaugstināšanu.»
