• Olga Dreģe dzied pat pēc insulta un infarkta: Dziedāt – tikpat dabiski kā runāt

    Personība
    Līga Blaua
    Līga Blaua
    17. decembris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Liene Pētersone
    Olga Dreģe neapšaubāmi ir tautas ļoti, ļoti mīlēta. Viņa iedvesmo gan kā aktrise, gan kā sieviete. Joprojām – arī savos 85 gados.

    Žurnālam Ievas Stāsti un Līgai Blauai Olga Dreģe par savu mīlestību pret dziesmu stāsta: «Manā jubilejas koncertā Gundars Silakaktiņš man jautā, no kāda vecuma esmu sākusi dziedāt. Viņš atceras, ka es reiz teikusi – caur dziesmu esmu sapratusi dzīvi. Tā tas ir! Un tad es stāstu, kā mamma vakaros, bērnu pulku iemidzinot, mums dziedāja aijā žūžū šūpuļdziesmu.

    Vēl tagad dzirdu, kā viņa augstu uzvilka to medus poda apsolījumu par mierīgu gulēšanu.

    Mammītei bija ārkārtīgi skaista balss. Tētim bija absolūtā dzirde, viņš spēlēja klarneti, un mēs visi pēc dzirdes iemācījāmies muzicēt uz kāda instrumenta. Brāļi pūta trompetes, spēlēja ģitāras, garmoškas un akordeonus. Neviens mūzikas skolā netikām gājuši. Kur nu tajos laikos! Visi kopā dziedājām uz balsīm, lai būtu skaists un kupls skanējums. Mūsu ģimene jau bija vesels koris. Klausoties viens otrā, dzirdot, kā mums saskan, tā sajūta deva milzīgu prieku un patiku dziedāt.

    Tagad savā koncertā sajūsminu visus ar savu Limuzīna saucienu: «Ērik, u-ū-ū!» un ūjināšanas trilli. Tas, ko filmā tik dabiski iespēlēju, arī nāk no bērnības.

    Dziedāt man bija tikpat dabiski kā runāt, un dziesma mani ir pavadījusi visu dzīvi.

    Tagad dziedu retāk, elpa vairs nav tik dziļa, netur pēc insulta un infarkta, ko esmu pārcietusi, vecums arī balsi nosēdina.»

    Taču Olgas uzstāšanās nav īsti iedomājamas arī bez dzejas. Arī tai viņas dzīvē ir īpaša vieta: «Dzejoļus, ko runāju savā programmā, es visus varu piemērot pati savai dzīvei. Tie ir par mani. Es runāju Friča Bārdas dzejoli, kurā ir rindas: «Šī vasara, šī vasara man sirdī iekritusi kā karsta laimes asara, ko debess raudājusi. Jeb varbūt raudājis bij Viņš, pats Dievs to laimē savā, jo Viņa puķotais mutautiņš bij šorīt nokritis pļavā.»

    Tās rindas ir tieši kā par manu aizgājušo vasaru. Tā bija tik raiba, bagāta un skaista, pārpilna ar notikumiem.

    Es biju pārņemta ar Dziesmu­svētkiem, kuros bija iesaistīta mana ģimene. Mani vistuvākie – meita Zane un znots Guntis – dzied Ogres korī Grīva, lielajā estrādē Zane ar savām kora meitenēm stāvēja pirmajā rindā. Ar mazdēliņu Justu bijām skatītājos. Neaprakstāms saviļņojums, klausoties milzīgā kopkora dziedājumu. Kora mūzika man vienmēr bijusi tuva. Ārkārtīgi patīk tā kora sabalsošanās un sadziedāšanās.»

    Visu Olgas Dreģes stāstu lasi digitālajā žurnālā Santa+ vai «Ievas Stāstu» 25. numurā.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē