Olga Dreģe atklāj, kurš Dailes teātra skaistulis viņu lencis, un kāpēc teikusi nē

Lai uz kuru Latvijas pilsētu dotos Olga Dreģe, visur tiek apbērta ar puķu kalniem un mīlestību. «Baudu šo skaisto dzīvi un priecājos, ka kaut ko tik neaptverami brīnišķīgu man ir lemts piedzīvot. Man nav cita izskaidrojuma, kā vien atziņa, ka

Dieviņš to visu man ir uzdāvinājis,»

žurnālam Ievas Stāsti atzinās aktrise. 

Olgas skaistums un ugunīgā daba allaž bijusi vīriešu apbrīnota, taču ilga un laimīga laulība Olgai nav izdevusies. Arī tagad elegantā aktrise labprātāk izvēlas būt viena.

«Mīlestības dēļ daudz esmu raudājusi,

bet sapratusi, ka es laikam esmu vientuļniece. Ilgi esmu dzīvojusi viena – kopš izšķīros ar Zanītes tēvu, kad viņai bija desmit gadi. Ēriks aizgāja dzīvot citur, bet Zanei bijām mēs abi. Ne vienam, ne otram cits cilvēks dzīvē neienāca,» neslēpj aktrise. 

«Visiem saviem vīriešiem esmu piedevusi un no viņiem paņēmusi labāko, ko esam piedzīvojuši. Neprātīgo jaunības trakumu, pilnbrieda gadu kaisli, bet

nekad neesmu atļāvusies iekārot un ņemt to, kas nav mans.

Sevi ir jāmāk sagrožot. Tēvs, māte mani nemācīja lauzt gabalu no sveša klaipa. Un vēl kāda mammiņas mācība, ko esmu ievērojusi, – čigāns savā mājā nezog. Tā bijusi mana nostāja attiecībās ar kolēģiem,» strikta ir Dreģe. 
«Nekad nevienā savā skatuves partnerī neesmu iemīlējusies. Cilinskis, kad kopā filmējāmies, mani lenca.

Viņš visām patika, arī man, bet viņš bija precēts vīrs, un tas man bija aizliegums, ko es nepārkāpu.

Pāvuls patika, pēc Pūcīša Edgara alka mana Matilde Purva bridējā, bet pat domās neatļāvos uz viņiem skatīties citādi, kā tikai uz lomu partneriem,» uzsver Olga.