«Šo izrādi noskatījos ar brīnišķīgām izjūtām. Tā bija ilgi gaidīta,» PDz atzina dzejnieka Ojāra Vācieša dēls atvaļināts militārists Žanis Vācietis. Viņa sieva Iveta Vāciete sacīja, ka aktieris Andris Keišs pat pēc sejas vaibstiem un mīmikas uz skatuves ļoti līdzinājies dzejniekam, bet Vācieša dēls piebilda, ka izrādes laikā tiešām dzirdējis sava tēva balsi.
Žanis atklāja, ka viņa mājās joprojām glabājas visi izdevumi, kuros publicēta tēva dzeja, un īpaša vērtība esot visvienkāršākajām skolas burtnīcām, kurās viņa tēvs rakstījis dzeju.
«Oriģināli ir palikuši mums ģimenē, bet muzejā skatāmas kopijas,» pastāstīja viņš. Iveta piebilda, ka dzejnieka idejas turpina dzīvot arī jaunajā paaudzē – dzejnieka mazdēla Mārtiņa sieva Ilze ir latviešu valodas un literatūras skolotāja un ik gadu kopā ar citiem ekspertiem izvērtē jauno dzejnieku darbus Ojāra Vācieša literārās prēmijas piešķiršanai.
Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs īpaši bija piestrādājis, lai viņa runas veids, gan kustības un mīmika līdzinātos Ojāram Vācietim, kurš aizsaulē devās vien 50 gadu vecumā.
Šoruden izcilais dzejnieks svinētu 88. dzimšanas dienu. Interesējoties par dzejnieka dzīvi, aktieris Ojāra Vācieša muzejā uzzinājis, ka mākslinieks bijis arī talantīgs zīmētājs, un viņa zīmētie krāsu apļi iedzīvināti arī izrādes scenogrāfijā.
«Viņš aizgāja pilnasinīgs, pašos spēka gados. Līdz ar to Vācietis bija dedzīgs, kategorisks un principiāls. Īsi pirms nāves viņam vēl bija sava ceļa meklējoša cilvēka īpašības.
Daudz lasīju atmiņu grāmatas par viņu, nepublicēto dzeju, kas dzirdama izrādē, bet dzejnieka balss intonāciju apguvu, klausoties viņa balss ierakstus. Daudz konsultējos ar Ojāra Vācieša laikabiedru dzejnieku Jāni Peteru, kurš man pastāstīja par viņu kā par personību. Vācietis bija pasaules pilsonis, lai gan dzejniekā bija ļoti daudz latvietības. Daudz ideju izrādē ieguldījis arī Maestro, ar kuru sadarbojos pirmo reizi,» PDz pauda Keišs.