Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vasarā ziņa, ka romāna «Mātes piens» autores dzīvība ir uz trauslas robežas, pārsteidza gan viņas talanta cienītājus, gan draugus. Emocionālu pārdzīvojumu dēļ rakstniece bija nopietni apdraudējusi savu veselību. Viņai bija nepieciešama ilgstoša ārstēšana, un toreiz dzejniece Māra Zālīte publiski aicināja atbalstīt Noru šajā brīdī.
Decembra sākumā uz Noras Ikstenas mājām Ikšķilē tika aicināti draugi, paziņas un viņas talanta cienītāji, kas nepalika vienaldzīgi smagajā dzīves laikā.
Katram, kas ziedojis līdzekļus viņas ārstēšanai un atbalstījis morāli, Nora ierakstīja personīgu pateicību grāmatā «Dievmātes draudzene». Tā tapusi laikā, kad Nora dzīvoja Gruzijā, un ir dziļu, garīgu pārdomu piepildīta
«Pie Noras atbrauca viņas atbalstītāji no Ogres un Ikšķiles, ar kuriem viņu saistījušas ikdienas gaitas. Atbrauca pat viņas skolotāja un mūsu mammas, kuras vairs nav ar mums, draudzenes. Tāpat arī kursabiedres, amata brāļi un māsas. Kopā ar Noru iedzēra tēju, uzēda piparkūkas, aprunājās. Biju nedaudz nobažījusies, vai Norai šim visam fiziski pietiks spēka, taču tas viss bija ļoti dziedējoši,» žurnālam «Privātā Dzīve» atklāj Ikstenas māsa Indra Vilipsone. «Viņa smaidīja, šis notikums viņai bija svarīgs. To varēja redzēt ar neapbruņotu aci. Arī katra uzmundrinošā īsziņa vai vēstulīte Norai joprojām ir milzīgs atbalsts,» piebilst Indra.
