Svetlana Svetličnaja nomira hospisā 16. novembrī, kur viņu pirms vairākiem mēnešiem ievietoja dēla ģimene. Viņai bijusi Alcheimera slimība, un smadzeņu audzējs tās izpausmes paspilgtinājis. Dzīves izskaņā aktrise vairs nevienu neatpazina.
Viņas attiecības ar dēla Alekseja ģimeni nebija ideālas, un pie vainas, visticamāk, bijusi pašas Svetlanas slimība. Pirms vairākiem gadiem
viņa pauda visnotaļ dīvainas lietas – teica, ka dēla ģimene viņu gribot noindēt, tāpēc esot novēlējusi savu īpašumu kaimiņiem,
lai radiniekiem nekas netiktu.
Par spīti visam tieši Aleksejs rūpējās par māti pēdējos dzīves mēnešos. Kopā ar sievu regulāri apmeklējis māti hospisā. Arī uz atvadu vietu viņš kopā ar sievu un aktrises mazmeitu ieradās pirmais. «84 gadi sievietei, protams, nav liels vecums. Taču paldies arī par šiem gadiem, ne visiem tik daudz dots,» atvadu ceremonijā teica Aleksejs. Taču vēlāk, sarunā ar šova Malahovs žurnālistu dēla atbilde uz jautājumu, vai paspējis ar māti salabt, daudziem šķita pārlieku skarba: «Nomira un nomira. Visi mirst. Mūs visus tas sagaida.
Redziet, es taču neraudu. Viņai bija lielisks hospiss.
Viņa nomira mierīgi, bet mūs konflikts beidzās jau sen.» Aktrises draudzene Olga Spirkina pat apraudājās, to dzirdot: «Jā, televīzijā viņa bija asa un braša, bet, kad runāja par problēmām ar bērniem, vienmēr bira asaras. Tā bija viņas lielā sāpe, lielais aizvainojums. Tā nedrīkst izturēties. Ja es nomiršu, un mana meita teiks – «nu, ko, nomira un nomira»… Nevaru iedomāties.» Arī aktierim Valērijam Barinovam esot sažnaugusies sirds, dzirdot kolēģes dēla vārdus, taču viņš saprotot Svetlanas dēlu: «man mamma nomira, kad man bija 60 gadi, un nu jau 20 gadus es jūtos kā bārenis. Viņš arī ko tādu jūt. Un ko tad viņš varēja atbildēt? Atvērt sirdi un pateikt – es raudu?»
Bet varbūt tiešām pie vainas šādā attieksmē ir aktrises mantojuma lieta? Jurists medijos iepriekš komentējis, ka aktrisei piederēja trīs dzīvokļi Maskavā, vērtīgas dārglietas un antīkas mēbeles. Ja Svetlana tiešām uzdāvinājusi to visu kaimiņiem, situācija esot slikta, bet ne bezcerīga. Ja viņam izdosies pierādīt tiesā, ka māte šo soli veikusi, būdama slima vai arī – uz viņu izdarīts spiediens, testamentu atzīs par nederīgu.