Undīne Jātniece, kuras radošais pseidonīms bija Ilze Indrāne, bija rakstniece un skolotāja. Viņa nodzīvojuši bagātu, skaistu mūžu un vienā no pēdējām intervijām žurnālā IEVAS stāsti atzinās, ka jūtas gatava mūžībai, un
lūgusi Dievu, lai ļauj aizmigt un nepamosties,
jo vecums un nogurums esot gana liels un arī lielie jautājumi atbildēti.
Rakstniece lielu daļu dzīves pavadīja Praulienas pagasta Lejaszīlēs, kur saimnieko viņas dēls Juris. Ilzei Indrānei tuva bijusi daba, un viņa augām dienām nepagursi varēja rosīties dārzā. Viņa bijusi precējusies ar aktieri un režisoru Rūdolfu Baltaisvilks, ar kuru satikusies 30 gadu vecumā. «Viņš bija tik bagāts un garīgi spēcīgs, ka
viņš mani, jau rakstnieci un rūdītu trīsdesmitgadīgu vecmeitu, spēja izsist no sliedēm.
Veiksmīgi un laimīgi, bez jebkādiem pārmetumiem,» liktenīgo satikšanos aprakstījusi rakstniece. Rūdolfs par rakstnieci bija 24 gadus vecāks, un abi nodzīvojuši laimīgā laulībā, līdz vīrs pirms trīsdesmit gadiem 92 gadu vecumā devās mūžībā. Abiem ir divi bērni Ieva un Juris un septiņi mazbērni.
Skolotāja Undīne Jātniece 40 gadu vecumā pievērsās tikai rakstniecībai. Populārākais romāns Lazdu laipa atspoguļo viņas piedzīvojumus laikā, kad pati bijusi ģimnāziste. Lielu popularitāti ieguvuši arī vēlākie darbi Zemesvēzi dzirdēt, Ūdensnesējs, Anemone un citi. Viņa ir arī filmas Liktenim spītējot scenārija autore. Pēdējā viņas grāmata – stāstu krājums Divpadsmit logi – iznāca 2012. gadā.