Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kristīne Nevarauska-Atkočūne intervijā žurnālam Santa saka – tas, ka viņa kļuvusi par aktrisi, esot liktenīga nejaušība. «Man vienmēr patika vēsture, jurisprudence. Bet esmu šeit. Nezinu, kāpēc,» atzīstas Kristīne. «Joprojām atceros, ka tajā dienā pulksten piecos iestājeksāmens bija arī vēsturniekos, bet
es kopā ar draudzeni nesagatavojusies atnācu uz Kultūras akadēmiju.»
Tā kā Kristīnei bijušas runas dotības, viņa savulaik izvēlējusies mācīties Valmieras Viestura vidusskolā, kas ir slavena ar teātra novirzienu. Taču viņa par teātri neesot sapņojusi.
Skolas konkursos allaž runājusi Ziedoņa epifānijas, un arī iestājeksāmenā Kultūras akadēmijā viņai galvā bijusi tikai tās. Taču tur – komisijas priekšā – ar Kristīni noticis kas negaidīts un pat šokējošs. «Man prasīja to nodziedāt, tad noskaitīt, un… no Ķimeles dabūju sejā glāzi ūdens – acīmredzot, lai pārbaudītu, kā šī mierīgā, introvertā meitene izies no situācijas,» atceras aktrise. Taču arī viņas reakcija uz režisores Māras Ķimeles izgājienu bija ne mazāk pārsteidzoša.
«Atceros tikai šļakatu. Laikam man bija nulle reakcijas,
turpināju skaitīt epifāniju. Ja reakcijas nebija, tas nozīmē, ka man nav temperamenta. (Smejas.) Bet mani uzņēma,» stāsta Kristīne.
