Šajā projektā daudzi saskatīja kārtējo iespēju Latvijā iepludināt viesstrādnieku tūkstošus, jo tolaik līdz apaļam miljonam Rīgai pietrūka aptuveni 140 000 iedzīvotāju. Cīņā pret Rīgas metro celtniecības ideju uzvarēja nevalstisko organizāciju paustais viedoklis un metro būvniecība neuzsākt. Ironiski, bet viens no argumentiem, ka tā būvniecība pasliktinās vides ekoloģisko stāvokli, šodien neiztur kritiku, ja aplūkojam datus par izplūdes gāzu daudzumu, ko rada automašīnas sastrēgumos.
Savukārt pēc transporta plānošanas speciālistu atzinuma, tas, ko mēs šodien dēvējam par sastrēgumiem Rīgas ielās, ir tikai ziediņi. Īstās odziņas ienāksies, kad sacels pārējos ieplānotos Pierīgas ciemus un ciematus, jo brīvais tirgus diemžēl sastrēgumus likvidēt neprot. Lai noskaidrotu, kā bija patiesībā un saliktu visus punktus uz i, KLUBS tikās ar Alirzu Guseinovu, kurš strādāja Latvijas PSR Celtniecības ministrijā, un viņa pārziņā bija arī metro celtniecība Rīgā.
«Ja šodien būtu uzbūvēts metro, no Zasulauka līdz Vefam mēs varētu aizbraukt 15 minūšu laikā. Tā vietā braucam pusotru stundu, ja ne vairāk,» stāsta Alirza Guseinovs un piebilst, ka metro izmantojams arī kā objekts civilajā aizsardzībā, ja, nedod Dievs, kaut kas notiek.
«Pats galvenais ieguvums no metro būtu: ātrums, ērtība un ekoloģija. Lai palielinātu transporta plūsmu, Rīgas ielas paplašināt nav iespējams. Varam iedomāties situāciju, ka visi personīgo auto īpašnieki nolēmuši izmantot sabiedrisko transportu. Kāds ir aprēķinājis vai tā jauda pietiktu, ja pasažieru plūsma palielinātos vairākas reizes? Neviens jau nerunā par to, ja mums būtu metro, tas 100% atrisinātu visas transporta problēmas. Piemēram, lielajās pilsētas, kur ir metro, tur tāpat ir sastrēgumi, bet Rīgas sastrēgumu problēmas metro atrisinātu par 50%.
Kā jau ar jebkuru notikumu, ap kuru laika gaitā apaug dažādi mīti un baumas, tā arī iespējamā metro būve Rīgā radīja ne mazums interesantu versiju. Piemēram, Rīgā nav iespējams uzbūvēt metro, jo to neatļauj grunts īpatnības.
Pie šī jautājuma strādāja virkne dažādu institūtu. Vairāku gadu laikā tika veikti ļoti nopietni pētījumi, urbumi, lai noteiktu grunts sastāvu. Visdziļākā metro stacijai būtu 20 metru dziļumā. Šis rādītājs daudz neatšķiras no iespējamā tuneļa būvēšanas tehniskajiem datiem. Citi saka, ja uzbūvētu metro, Rīga atrastos zem ūdens. Taču Sanktpēterburgā, kas uzbūvēta faktiski uz purva, kur jau ir metro, ūdens līmenis ir daudz augstāks, tur ir daudz kanālu, bet mums ir tikai Daugava.
Ja metro Rīgā būtu pirmā šāda veida būve pasaulē, tad varētu izvirzīt visādas spekulācijas. Taču projekts bija jau izstrādāts, atlika to tikai apstiprināt un sākt darbu. Bija pat nopirkti vairogi tuneļu būvētājiem. Granīta ielā uzbūvēta bāze metro būvniekiem, tur atradās noliktava vairogiem, betona mezgliem. Tam visam bija iztērēti 2 miljoni rubļu. Tika noteikti laukumi, kur atradīsies konkrētā stacija, kādā dziļumā. Aiz Kalnciema tilta, kur atrodas Panorama Plaza, pēc projekta bija paredzēta metro vagonu atrašanās vieta.»
Pagājušā gadsimta 80. gados notika nacionālo kustību inspirēti mītiņi, ka Rīgas metro – tas ir kārtējais viesstrādnieku ievešanas mēģinājums, tāda kā samtaina okupācija.
Alirza Guseinovs apgalvo pretējo: «Tolaik Rīgā dzīvoja aptuveni 860 000 iedzīvotāju. Loģiski, visi varēja padomāt, ja reiz mums nav miljona, atļauja būvēt metro piešķirta, lai atlikušo iedzīvotāju skaitu ievestu. Taču celtniecībai bija paredzēts ievest aptuveni 450 cilvēkus, no kuriem aptuveni 200 būtu tuneļu veidotāji un aptuveni 250 – metro staciju apšuvuma veicēji, kuru Latvijā tolaik bija ļoti maz, ne vairāk par 20. Tas ir daudz sarežģītāk nekā likt flīzes. Runājot par ievesto speciālistu daudzumu – lai būtu vairāk nekā tūkstotis, ja mēs pieskaitām viņu ģimenes locekļus, bet vai tā būtu katastrofa?»
Guseinovs turpina: «Tolaik bija milzīgs dzīvojamās platības trūkums. Uzdevums Nr.1 – vairāk celt dzīvojamās ēkas. Ja Latvijā ievestu 140 000 cilvēku, kur viņi dzīvotu? Tad mums vispirms vajadzētu 15 gadus celt viņiem dzīvokļus, un tikai pēc tam sākt celt metro. Mums jau nav tāds klimats kā Āfrikā, kur iespējams dzīvot teltīs. Tā bija pilnīga dezinformācija!»
Pieņemsim, ka nauda metro būvnecībai atrastos. Cik reāli ir uzbūvēt metro mūsdienās? Bijušais speciālists Guseinovs nosaka: «Atjaunot projektu nebūtu reāli. Visi zemesgabali, kas savulaik bija rezervēti metru būvniecībai, patlaban privatizēti. Tos vajadzētu atpirkt. Tas projektu nepamatoti sadārdzinātu. Piemēram, uz Brīvības ielas netālu no krustojuma ar Pērnavas ielu, kur tagad atrodas degvielas uzpildes stacija, bija paredzēta viena metro stacijas ieeja.»
«80. gados domājām, kur tuvājā nākotnē celt dzīvojamās ēkas, jo 2012. gadā mums brīvu laukumu vairs nebūtu. Nonācām pie secinājuma – ap to laiku Āgenskalna priežu rajonā būtu jānojauc paneļu ēkas, kas uz to brīdi būtu 50 gadus vecas un jau fiziski nolietojušās, to vietā jāceļ jaunas. Vienalga, ko mēs tagad domājam par metro, apsveram visus par vai pret, uzskatu – agri vai vēlu Rīgā uzcels metro.»
Raksts publicēts žurnālā «Klubs» 2008. gada 1. numurā.