Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kažam allaž interesējis šķetināt savas dzimtas stāstus, un pērnā gada nogalē LTV bija skatāms viņa vadīts raidījums Dzimtaskoks. Tajā bija atainots arī vectēva profesora un dzejnieka Jura Būmeistera dzīvesstāsts. Viņam bijusi tuva arī māksla, un iemīļotākais gleznotājs bija Ludolfs Liberts.
«Lielu daļu bērnības pavadīju pie vecvecākiem. Istabā, kur gulēju diendusu, pie sienas karājās Liberta glezna ar bērziem. Mākslas eksperti man atzinās, ka šie ir visneordinārākie bērzi, kādi vien redzēti. Otrajā Liberta gleznā, ko pūrā saņēmu no vectēva, attēlotas sievietes pie upes,» PDz stāsta mūziķis. Šī mākslinieka gleznas ir tuvas arī Kažam, un sentiments viņam licis parūpēties par to, lai vēl viens trimdas latvieša darbs nonāk dzimtenē.
«Tas, ka kopējiem spēkiem vedam mājās pa pasauli izsijātos latviešu dižgaru darbus, rada lielu gandarījumu,» saka Kārlis. Tā rīkoties viņu pamudināja arī kāds zīmīgs atgadījums – pēkšņi pazuda no vectēva mantota piespraude, kuru mūziķis nēsāja pie jakas. Par to viņš ļoti pārdzīvoja, bet tieši nākamajā dienā Kaža pamanīja izsoli, kurā bija vectēva iemīļotā mākslinieka Liberta glezna.
«Zinu, ka šī autora gleznas tā vienkārši pa interneta izsolēm nemētājas, tāpēc tūdaļ noskaidroju, ka tas patiešām ir oriģināls Liberta darbs, kas tapis laikā, kad mākslinieks dzīvoja ASV,» stāsta viņš.
Būmeisteram izdevās elektroniski nosolīt visaugstāko cenu par gleznu Isola Bella, Como, kurā atainota Itālijas ainava. Vaicāts par naudas summu, no kādas šķīries, Kārlis atbildēja: «Tie bija pāris tūkstoši, taču šāda lieluma un kvalitātes darba cena tāpat bija krietni zemāka, nekā tā būtu izsolē Latvijā.»
Mūziķis uzskata, ka tā ir laba investīcija, taču cer, ka no gleznas naudas dēļ viņam šķirties nenāksies un glezna paliks mantojumā viņa atvasēm. «Ir vērts dzīvi organizēt tā, lai grūtie laiki nepienāktu. Arī savus bērnus vēlos audzināt, lai viņiem pret šiem mākslas darbiem būtu tikpat liela pietāte, kāda ir man. Gribētos, lai bērniem tas nebūtu tikai naudas maks, kas karājas pie sienas,» teic viņš.
Latvieša glezna bijusi arī Baltajā namā
«Laikā, kad Liberts strādāja ASV, vienu no saviem ikoniskajiem darbiem Rīgas torņi viņš uzdāvināja tā laika Baltā nama saimniekam –
Liberta glezna ļoti patikusi Eizenhaueram, un tā nonāca Ovālajā kabinetā. Kad prezidents no sava kabineta teica runas, fonā bija siena, kur redzama latviešu autora glezna. Vienīgi nav zināms, kas ar šo darbu notika, kad Eizenhauers devās pensijā. Varbūt nonāca viņa ģimenes kolekcijā, jo nākamais prezidents parasti iekārto kabinetu pēc savas patikas,» zina stāstīt Kārlis Būmeisters un atklāj, ka izsolē iegādājies arī 1954. gada žurnāla Life numuru, kurā ir raksts par Eizenhaueru. Tur fotogrāfijā iemūžināta arī Liberta glezna ar Rīgas torņiem.
